From Wikipedia, the free encyclopedia
Hieronīms Kārlis Frīdrihs fon Minhauzens (vācu: Karl Friedrich Hieronymus Freiherr von Münchhausen; dzimis 1720. gada 11. maijā, miris 1797. gada 22. februārī) bija vācu muižnieks, kuram piedēvē grāmatā "Barona fon Minhauzena brīnišķīgie ceļojumi un piedzīvojumi uz ūdens un uz sauszemes" (1786) apkopotos melu stāstus.
| ||||||||||||||
_-_Baron_von_Münchhausen_(1862)_-_009.jpg)
Daļa no šiem piedzīvojumu stāstiem bija par laiku, kad Minhauzens dienēja Krievijas Impērijas armijā un no 1740. līdz 1750. gadam uzturējās Rīgā un tās apkaimē. 1744. gadā viņš apprecējās ar vācbaltiešu muižnieka meitu Jakobīni fon Duntenu. Savas dzīves otro pusi Minhauzens pavadīja dzimtajā Bodenverderē un izklaidēja savus kaimiņus ar saviem piedzīvojumu stāstiem, kas ātri vien kļuva ļoti populāri. Minhauzenam tiek piedēvēti vairāk nekā simts melu stāstu, lai arī tikai par dažiem no tiem ir skaidri zināms, ka to autors patiešām bijis barons Minhauzens.
Dzimis 1720. gadā Bodenverderes pilsētā Braunšveigas-Līneburgas hercogistē (tagad Lejassaksijas zemē Vācijā). Viņš bija piektais no astoņiem bērniem pulkveža Oto fon Minhauzena ģimenē. Tēvs nomira, kad viņam bija 4 gadi, un viņu izaudzināja māte. 1735. gadā piecpadsmit gadus vecais Minhauzens uzsāka kalpot par pāžu pie Braunšveigas-Volfenbiteles hercoga Ferdinanda Albrehta II, bet 1737. gadā par pāžu jaunajam hercogam Antonam Ulriham, sākotnēji princeses Annas Leopoldovnas līgavainim un vēlāk vīram. 1738. gadā kopā ar hercogu Antonu Ulrihu Minhauzens piedalījās Ceturtajā Krievu-turku karā Ukrainā.
1739. gadā Minhauzens iestājās Braunšveigas kirasieru pulkā korneta pakāpē un 1740. gadā tika paaugstināts par poručiku un nozīmēts par šī pulka pirmās rotas komandieri Rīgā. Kad 1741. gada galma apvērsumā par Krievijas Impērijas ķeizarieni kļuva Elizabete Romanova, Minhauzena rota 1742. gadā Daugavgrīvas cietoksnī apsargāja apcietināto mazgadīgā troņmantnieka Ivana Romanova ģimeni. Savukārt 1744. gada sākumā Minhauzens komandēja nākamās ķeizarienes Katrīnas II godasardzi, kad viņa cauri Rīgai devās pie sava līgavaiņa Pētera III Romanova uz Pēterburgu.
1744. gada 2. februārī Liepupes baznīcā Minhauzens salaulājās ar Duntes muižas mantinieci Jakobīni fon Duntenu, par ko ir saglabājies ieraksts Liepupes baznīcas grāmatā.[1] Politisku iemeslu dēļ nākamo dienesta pakāpi Minhauzens ieguva tikai 1750. gadā, kad tika nozīmēts par rotmistru. Drīz pēc jaunās pakāpes iegūšanas Minhauzens lūdza gadu ilgu atvaļinājumu, lai nokārtotu mantojuma lietas dzimtajā Bodenverderē. Kopā ar sievu Minhauzens devās uz Vāciju un palika uz pastāvīgu dzīvi Bodenverderes muižā līdz savas dzīves beigām.
Bodenverderē Minhauzens bieži lūdza ciemos draugus un kaimiņus, kurus izklaidēja ar saviem neticamajiem stāstiem, ar kuriem drīz kļuva slavens, vienlaicīgi saglabājot godīga vīra reputāciju biznesa lietās. Minhauzena sieva mira 1790. gadā. Četrus gadus vēlāk Minhauzens apprecēja 20 gadus veco Bernardīni fon Brunu, taču šī laulība beidzās ar skandalozu šķiršanos. Barons fon Minhauzens mira, neatstājot pēcnācējus 1797. gada 22. februārī, 77 gadu vecumā.
Minhauzenam piedēvētie stāsti attiecināmi uz melu stāstu tradīciju, kuras paraugi ir sastopami gan klasiskajā literatūrā, talmuda jūdaismā un agrajos austrumu stāstījumos un kas tālāk attīstīta 15. un 16. gadsimtā Vācijā īsajos stāstos un satīriskajā dzejā. Lai arī tikai par četriem melu stāstiem ir skaidri zināms, ka Minhauzens tos patiesi ir stāstījis, dažādi autori Minhauzenam piedēvē kopumā pāri par simts stāstiem. Vieni no visplašāk pazīstamajiem stāsti ir šie:
Minhauzens un viņa stāsti kļuva tik populāri, ka ātri vien tos sāka izmantot dažādās publikācijās. Jau 1761. gadā Linaras grāfs Rohuss savā grāmatā iekļāva trīs stāstus, kuri nemin Minhauzena vārdu, taču kurus zinoši ļaudis atpazina kā barona stāstus. 1781. gadā anonīms autors apkopoja un izdeva 16 anekdotiskus stāstus, kuru autors esot kāds kungs "M-h-s-n". Šī darba papildināts variants tika izdots 1783. gadā. Izmantojot šos divus izdevumus, Anglijā dzīvojošais vācietis Rūdolfs Ēriks Raspe 1785. gadā izdeva grāmatu "Barona Minhauzena stāsts par viņa brīnumainajiem ceļojumiem un kampaņām Krievijā". Arī šis izdevums tika papildināts un piedzīvoja vairākus izdevumus. 1786. gadā vācu dzejnieks Gotfrīds Augusts Birgers Getingenē pārtulkoja un papildināja šo darbu, izdodot savu grāmatu "Barona fon Minhauzena brīnišķīgie ceļojumi un piedzīvojumi uz ūdens un uz sauszemes". Šī grāmata kļuva ļoti populāra vācu zemēs un, tieši patiecoties tai, Minhauzens kļuva par slavenu literāru tēlu.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
