Gvano

Gvano^[1] (no spāņu: guano no kečvu: wanu — ‘mēsli’) ir dabīgā veidā sadalījušies jūras putnu vai sikspārņu ekskrementi. Satur ievērojamu daļu slāpekļa (ap 9% amonjaka) un fosfora (ap 13% P₂O₅) savienojumu. Ļoti augstvērtīgs mēslojums. Ievērojami gvano krājumi ir Dienvidamerikas un Dienvidāfrikas piekrastes salās, daudzās Klusā okeāna salās. Terminu "gvano" attiecina arī uz mēslojumu, kas veidojas no zivjrūpniecības un zvērsaimniecības atkritumiem.^[2]

No gvano veidota putna ligzda

Agrāk gvano sastāvā esošie nitrāti tika izmantoti arī šaujampulvera ražošanai.

Atsauces

1. Dainuvīte Guļevska, Aina Miķelsone, Tamara Porīte. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Rīga : Avots, 2002. 77. lpp. ISBN 9984-700-64-X.
2. «Organiskie mēsli». Latvijas padomju enciklopēdija. 7. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 346. lpp.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gvano.
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)