Grunduļi
From Wikipedia, the free encyclopedia
Grunduļi, grunduļu ģints (Gobio) ir grunduļu dzimtas (Gobionidae) ģints, kas apvieno 43 zivju sugas.[1][2][3][4][5] Šīs ģints zivis mājo Eiropā un Āzijā,[1] turklāt daudzas no šīm sugām ir endēmas Eiropas dienvidaustrumu reģionam. Grunduļiem ķermenis ir slaids, šķērsgriezumā ieapaļš. Mute vērsta uz leju, un pie mutes divi taustekļi. Šīs zivis parasti ir neliela auguma un reti pārsniedz 10 cm garumu.[1]
Grunduļi Gobio (Cuvier, 1816) | |
---|---|
Grundulis (Gobio gobio) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Starspures (Actinopteri) |
Kohorta | Kaulpūšļu kohorta (Otomorpha) |
Kārta | Karpveidīgās (Cypriniformes) |
Dzimta | Grunduļu dzimta (Gobionidae) |
Ģints | Grunduļi (Gobio) |
Grunduļi Vikikrātuvē |
Līdz ar jaunākajām iespējām ģenētikas zinātnē grunduļu ģints klasifikācija, līdzīgi kā citu dzīvnieku klasifikācijas, piedzīvo biežas izmaiņas — ik pa brīdim kādas suga tiek atdalītas, citas pievienotas vai izveidotas jaunas.[1] Balstoties uz ģenētiskajiem atklājumiem, 2016. gadā tika izdalīta grunduļu dzimta.[6] Pirms tam šī zivju grupa tika sistematizēta kā karpu dzimtas apakšdzimta.