Grizlilācis
From Wikipedia, the free encyclopedia
Grizlilācis (Ursus arctos horribilis) ir lāču dzimtas (Ursidae) viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām.
Grizlilācis Ursus arctos horribilis (Ord, 1815) | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
Dzimta | Lāču dzimta (Ursidae) |
Ģints | Lāči (Ursus) |
Suga | Brūnais lācis (Ursus arctos) |
Pasuga | Grizlilācis (Ursus arctos horribilis) |
Izplatība | |
-3 brūnie toņi - teritorija, ko grizlilāči apdzīvoja pēc ledus laikmeta -2 tumšāk brūnie toņi - teritorija, ko vēsturiski apdzīvoja grizlilāči -tumši brūnais tonis - teritorija, ko grizlilāči apdzīvo mūsdienās | |
Grizlilācis Vikikrātuvē |
Grizlilācis dzīvo Ziemeļamerikas ziemeļrietumos: Aļaskā un ASV pamatteritorijas ziemeļrietumos, kā Aidaho, Montānas, Vaiomingas un Vašingtonas štatā. Jeloustonas nacionālais parks ir pēdējais dienvidu punkts. Tomēr visvairāk grizlilāču dzīvo Kanādas rietumdaļā. Grizlilācis mūsdienās ir aizsargāts ar likumu gan ASV, gan Kanādā, gan Meksikā, gan Eiropā. Grizlilāču populācija savvaļā šobrīd ir apmēram 60 000 īpatņu. Dzīves ilgums savvaļā ir 20—25 gadi,[1] lai gan reizēm grizli nodzīvo līdz 30 gadiem.
Grizlilāči no pārējiem brūnajiem lāčiem atšķiras ar kažoka matojuma krāsojumu. Katras spalvas gals ir gaišs, gandrīz balts, un lācis izskatās sudrabots, tādēļ grizlilāci mēdz saukt arī par sudrablāci. Un, ja kādai citai pasugai ir līdzīgs matojuma krāsojums, tad mēdz teikt: grizli tipa kažoks. Vārds "grizli" ir cēlis no angļu vārda grizzled (latviešu: nosirmojis), jo kažokam ir šis sudrabaini sirmais tonējums. Naturālists Džordžs Ords (angļu: George Ord) 1815. gadā, dodot lācim zinātnisko nosaukumu, grizzled sajauca ar grisly (latviešu: šaušalīgs) un izvēlējās attiecīgo latīņu vārdu horribilis.[2]