Griniča
From Wikipedia, the free encyclopedia
From Wikipedia, the free encyclopedia
Griniča | ||
---|---|---|
Londonas boro | ||
Greenwich | ||
Karalienes māja, Karaliskā Jūrniecības koledža un Canary Wharf fonā; Vuličas tirgus laukums; Karaliskā Griničas observatorija | ||
| ||
Griniča Lielajā Londonā | ||
Koordinātas: 51°29′17″N 0°03′47″E | ||
Valsts | Apvienotā Karaliste | |
Zeme | Anglija | |
Reģions | Londona | |
Ceremoniālā grāfiste | Lielā Londona | |
Dibināts | 1965 | |
Administratīvais centrs | Vuliča | |
Platība | ||
• Kopējā | 47,35 km2 | |
Iedzīvotāji (2022)[1] | ||
• kopā | 291 080 | |
• blīvums | 6 147,4/km² | |
Pasta kodi | SE, DA, BR | |
ISO 3166 kods | GB-GRE | |
Mājaslapa |
www | |
Griniča Vikikrātuvē |
Griničas Karaliskais boro (angļu: Royal Borough of Greenwich) ir Londonas rajons, kas atrodas dienvidaustrumos no tās centra Temzas dienvidu krastā. Visvairāk Griniča ir pazīstama ar savu jūrniecības vēsturi, kā arī ar nulles meridiānu un laika joslu, kam dots tās vārds. Tā arī ir saistīta ar karalisko ģimeni, kurai 15. un 16. gadsimtā te bija rezidence.
Administratīvi līdz 19. gadsimta otrajai pusei tagadējā Griničas teritorija ietilpa Kentas grāfistē. 1889. gadā tā tika iekļauta Londonas grāfistes teritorijā. 1900. gadā izveidoja patstāvīgus Griničas un Vuličas metropoles boro. Tagadējās robežās Griničas boro izveidots 1965. gadā, apvienojot Griničas un Vuličas metropoles boro, izņemot Vuličas ziemeļu daļu Temzas ziemeļu krastā. 2012. gadā par godu karalines Elizabetes II valdīšanas dimanta jubilejai Griničas boro tika piešķirts goda karaliskā boro statuss, atzīstot Griničas vēsturiskās saites ar karalisko ģimeni, galvenā meridiāna mājvietas un UNESCO Pasaules mantojuma vietas statusu.
Vārds Griniča cēlies no sakšu Grenewic vai Grenevic un burtiski nozīmē "zaļais ciemats". Griniča bijusi apdzīvota jau bronzas laikmetā, par ko liecina izrakumos atrastas monētas. Griničas dienvidu daļā pāri Blekhītai gāja romiešu ceļš no Londonas (Londinium) uz Duvru (Portus Dubris). 11. gadsimta sākumā Griničas muiža pārgāja kroņa īpašumā, uzsākot Griničas karalisko vēsturi.
Karaliskā pils Palace of Placentia tika uzcelta 15. gadsimtā un tā bija daudzu Tjudoru dzimtas pārstāvju dzimšanas vieta, tostarp tur dzimis Henrijs VIII un Elizabete I. Anglijas revolūcijas laikā pils bija atstāta novārtā, tā tika izmantota kā cepumu rūpnīca un karagūstekņu nometne, tāpēc 17. gadsimta beigās tā tika pārbūvēta par Karalisko Jūrniecības hospitāli. 1873. gadā šajās ēkās tika izvietota Karaliskā Jūrniecības koledža.
Pilsētiņa kļuva par populāru apmešanās vietu jau 17. gadsimtā. Tās centrā dominē Džordža un Viktorijas laikmeta arhitektūra. Pateicoties Nacionālā Jūrniecības muzeja atvēršanai un vēsturisko kuģu novietošanai Temzas krastā, Griniča kļuva par jūrniecības vēstures centru.
1997. gadā Griničas piekrastes daļa iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma objektu sarakstā.
Saskaņā ar 2021. gada datiem, 56% iedzīvotāju ir baltie, 21% — melnie, 13% — aziāti un 6% — jaukti.
Griničas boro dalās 17 administratīvajos rajonos (ward):
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.