Gravitācijas viļņi
laiktelpas vērpes forma, kuru izraisa dažādi astronomiskie objekti / From Wikipedia, the free encyclopedia
Gravitācijas viļņi ir šķērsviļņi, kurus saskaņā ar vispārīgās relativitātes teoriju rada paātrinātā kustībā esoši masīvi ķermeņi vai to formas izmaiņa. Potenciāli gravitācijas viļņu avoti ir pārnovu sprādzieni, neitronu zvaigžņu vai melno caurumu sadursmes. Gravitācijas viļņi vakuumā izplatās ar gaismas ātrumu. Mijiedarbojoties ar ķermeņiem, tiem ir jāizraisa šo ķermeņu deformācija.
![Thumb image](http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/b/b8/Wavy.gif/220px-Wavy.gif)
Lai gan vācu fiziķa Alberta Einšteina izstrādātā vispārīgā relativitātes teorija paredzēja gravitācijas viļņu eksistenci jau 1916. gadā, pirmos tiešos gravitācijas viļņu novērojumus izdevās fiksēt tikai 2015. gada septembrī, kad LIGO gravitācijas viļņu detektori reģistrēja divu melno caurumu sadursmi aptuveni 1,3 miljardu gaismas gadu attālumā no Zemes.[1][2] Novērojums oficiāli tika apstiprināts 2016. gadā.[1]
Kopā ar elektromagnētiskajiem viļņiem gravitācijas viļņi ir vieni no diviem viļņu veidiem, kas spēj pārvietoties caur Visumu un nogādāt informāciju no attāliem astronomiskiem objektiem uz Zemes virsmas.[3]