Grauzēji (Rodentia) ir zīdītāju klases (Mammalia) dzīvnieku kārta. Tos visu apvieno kopīga īpašība: nepārtraukti un aktīvi augošu priekšzobu pāris[1] apakšžoklī un augšžoklī, kas graužot tiek uzturēti normālā garumā.[2]
| Grauzēji Rodentia (Bowdich, 1821) | |
|---|---|
 Baltastes antilopvāvere (Ammospermophilus leucurus) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Apakšklase | Dzemdētājzīdītāji (Theria) |
| Infraklase | Placentāļi (Eutheria) |
| Virskārta | Pirmprimātu placentāļi |
| Lielkārta | Grauzējveidīgie (Glires) |
| Kārta | Grauzēji (Rodentia) |
| Iedalījums | |
| |
| Grauzēji Vikikrātuvē | |
No visiem zīdītājiem pasaulē 40% ir grauzēji.[3] Tos var sastapt visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Visatpazīstamākie grauzēji ir peles, žurkas, vāveres, burunduki, susliki, dzeloņcūkas, bebri, kāmji, jūrascūciņas, degu un šinšillas. Latvijā grauzēji ir sugām bagātākā zīdītāju kārta, ir konstatēta 21 grauzēju suga. Vislielākais Latvijas grauzējs ir Eirāzijas bebrs (Castor fiber).[4]
Izskats un īpašības
Lielākā daļa grauzēju ir maza auguma dzīvnieki; sīkā Āfrikas pigmejpele (Mus minutoides) var būt tikai 3 cm gara un svērt 2,5 g,[5] toties kapibara (Hydrochoerus hydrochaeris) var svērt 65 kg un tās ķermenis var sasniegt 130 cm.[6] Vislielākais zināmais grauzējs ir izmirušais Josephoartigasia monesi, kas svēra apmēram 1000—1500 kg.[7]
Grauzējiem ir asi priekšzobi, ar kuriem var sagrauzt koku, cietu sēklu, riekstu čaumalas un sakost ienaidniekus. Grauzējiem nav ilkņu un starp priekšzobiem un dzerokļiem veidojas brīva telpa.
Barība
Lielākā daļa grauzēju ēd sēklas vai augus, lai gan dažiem diēta ir bagātināta ar kukaiņiem un sīkiem mugurkaulniekiem. Dažas sugas ir kļuvušas par kaitīgajiem dzīvniekiem, izēdot cilvēku barības un graudu krājumus, kā arī izplatot dažādas slimības.
Sistemātika
Grauzēju kārta (Rodentia)
- Bebrveidīgo apakškārta (Castorimorpha)
- Bebru virsdzimta (Castoroidea)
- Bebru dzimta (Castoridae)
- Goferu virsdzimta (Geomyoidea)
- Goferu dzimta (Geomyidae)
- Ķengurpeļu dzimta (Heteromyidae)
- Bebru virsdzimta (Castoroidea)
- Dzeloņcūkveidīgo apakškārta (Hystricomorpha)
- incertae sedis
- Laosas klinšu žurku dzimta (Diatomyidae)
- Gundveidīgo infrakārta (Ctenodactylomorphi)
- Gundu dzimta (Ctenodactylidae)
- Dzeloņcūku infrakārta (Hystricognathi)
- sīkkārta: Āfrikas dzeloņcūkveidīgie (Phiomorpha)
- Āfrikas kurmjžurku dzimta (Bathyergidae)
- Dzeloņcūku dzimta (Hystricidae)
- Klinšu žurku dzimta (Petromuridae)
- Meldru žurku dzimta (Thryonomyidae)
- sīkkārta: Jūrascūciņveidīgie (Caviomorpha)
- Amerikas dzeloņcūku virsdzimta (Erethizontoidea)
- Amerikas dzeloņcūku dzimta (Erethizontidae)
- Jūrascūciņu virsdzimta (Cavioidea)
- Agutu dzimta (Dasyproctidae)
- Jūrascūciņu dzimta (Caviidae)
- Pakaranu dzimta (Dinomyidae)
- Paku dzimta (Cuniculidae)
- Degu virsdzimta (Octodontoidea)
- Asspalvaino žurku dzimta (Echimyidae)
- Degu dzimta (Octodontidae)
- Hutiju dzimta (Capromyidae)
- †Milzu hutiju dzimta (Heptaxodontidae)
- Nūtriju dzimta (Myocastoridae)
- Tukotuko dzimta (Ctenomyidae)
- Šinšillu virsdzimta (Chinchilloidea)
- Šinšillu dzimta (Chinchillidae)
- Šinšilžurku dzimta (Abrocomidae)
- Amerikas dzeloņcūku virsdzimta (Erethizontoidea)
- sīkkārta: Āfrikas dzeloņcūkveidīgie (Phiomorpha)
- incertae sedis
- Peļveidīgo apakškārta (Myomorpha)
- Lēcējpeļu virsdzimta (Dipodoidea)
- Lēcējpeļu dzimta (Dipodidae)
- Peļu virsdzimta (Muroidea)
- Austrumsusuru dzimta (Platacanthomyidae)
- Āfrikas peļu dzimta (Nesomyidae)
- Kāmjpeļu dzimta (Calomyscidae)
- Kāmju dzimta (Cricetidae)
- Kurmjžurku dzimta (Spalacidae)
- Peļu dzimta (Muridae)
- Lēcējpeļu virsdzimta (Dipodoidea)
- Vāverveidīgo apakškārta (Sciuromorpha)
- Kalnu bebru dzimta (Aplodontiidae)
- Susuru dzimta (Gliridae)
- Vāveru dzimta (Sciuridae)
- Zvīņastveidīgo apakškārta (Anomaluromorpha)
- Slaidkāju dzimta (Pedetidae)
- Zvīņastlidvāveru dzimta (Anomaluridae)
Atsauces
Ārējās saites
Wikiwand - on
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
