Gardas ezers
From Wikipedia, the free encyclopedia
Gardas ezers (itāļu: Lago di Garda) ir pēc platības lielākais ezers Itālijas teritorijā. Atrodas Itālijas ziemeļos, pusceļā starp Milānu un Venēciju. Alpu ezers, ko veidojis ledājs pēdējā ledus laikmeta beigu posmā. Lielākais no Alpu dienvidu nogāzes ezeriem. Ūdens apmaiņas periods - 27 gadi.
Gardas ezers | |
---|---|
Koordinātas | 45°38′N 10°40′E |
Platība | 370 km2 |
Lielākais garums | 51,6 km |
Vidējais dziļums | 136 m |
Lielākais dziļums | 346 m |
Tilpums | 49 km3 |
Augstums v.j.l. | 65 m |
Izteka | Minčo upe |
Sateces baseins | 2 350 km2 |
Baseina valstis | Itālija |
Salas | Gardas sala, vairākas citas |
Apdz. vietas krastos | Daudz vēsturisku ciematu |
Gardas ezers Vikikrātuvē |
Nozīmīgs tūrisma piesaistes objekts, tā krastos atrodas liels daudzums viesnīcu un kūrortu. Populārākie apskates objekti - senā, nocietinātā Sirmione pilsētiņa dienvidu piekrastē, Skaligēri pils, romiešu dzejnieka Katulla villa. Ezerā vairākas salas, lielākā - Gardas sala ar Bordžēzes villu.
Ezera pussalā izplūst sēravoti ar dziednieciskām īpašībām. Endēma foreļu suga — Salmo carpio L. Ezera piekraste, jo sevišķi rietumu piekraste, pazīstama ar citronu dārziem. Ezeram joprojām laba ūdens kvalitāte, jo sevišķi salīdzinot ar citiem Alpu dienvidu lielajiem ezeriem, taču planktona pētījumi norāda uz ūdens kvalitātes krišanos.
Zemūdens grēda starp Sirmiones pussalu un Punta St. Vigione sadala ezeru divās daļās. Rietumu daļa ir dziļākā un lielākā, austrumu baseins ir mazāks (7% no kopējā ezera tilpuma), un sasniedz 80 m dziļumu.
Līdz 1918. gadam ezera ziemeļu daļa piederēja Austroungārijai.