Gabriels Hosē de la Konkordija Garsija Markess (spāņu: Gabriel José de la Concordia García Márquez; dzimis 1927. gada 6. martā,[1] miris 2014. gada 17. aprīlī) bija kolumbiešu romānu un stāstu rakstnieks, scenārists un žurnālists. 1972. gadā ieguva Neištates starptautisko balvu literatūrā, bet 1982. gadā saņēma Nobela prēmiju literatūrā.[2] Lai gan dzimis Kolumbijā, Garsija Markess lielākoties dzīvojis Meksikā un Eiropā. Garsija Markess bieži tiek uzskatīts par nozīmīgāko maģiskā reālisma rakstnieku.
| ||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||
Garsija Markesa nozīmīgākie darbi ir romāni "Simts vientulības gadu" (Cien años de soledad, 1967), "Patriarha rudens" (El otoño del patriarca, 1975), "Mīlestība holeras laikos" (El amor en los tiempos del cólera, 1985) un stāsti "Pulkvedim neviens neraksta" (El coronel no tiene quien le escriba, 1961), "Lielās mātes bēres" (Los funerales de la Mamá Grande, 1962).
1999. gadā Garsijam Markesam tika konstatēts limfas vēzis.[3] 2012. gadā Garsijas Markesa brālis nāca klajā ar paziņojumu, ka Gabriels Garsija Markess ir smagi slims un cieš no vecuma plānprātības.[4] Garsija Markess pēdējos mūža gadus dzīvoja Meksikas galvaspilsētā Mehiko.
Atsauces
Ārējās saites
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
