GNOME

GNOME (IPA: [/ɡəˈnoʊm])^[1] projekts ir brīvās programmatūras datorplatforma-darbvirsmas vide. Tā mērķis ir radīt vienkārši lietojamu vidi jebkuram lietotāju līmenim, veidot instrumentus izstrādātājiem atsevišķu programmu izstrādei, izvēlēties programmas to ietveršanai oficiālajā produktā un strādāt pie darba virsmas vides — programmām, kas vada programmu startēšanu, darbu ar failiem un logu un uzdevumu pārvaldību.

GNOME

Izstrādātājs	GNOME izstrādātāji
Stabilā versija	46 / 2024. gada 20. martā
Operētājsistēma	Starpplatformu
Valoda	Daudzvalodu (49 valodas)
Veids	Darbvirsmas vide
Licence	GNU Lesser General Public License GNU Vispārējā publiskā licence
Repozitorijs	gitlab.gnome.org/GNOME
Tīmekļa vietne	www.gnome.org

GNOME ietilpst GNU projektā. To var darbināt dažādās ar Unix savietojamās operētājsistēmās, piemēram, Linux, vai kā Java Desktop System sastāvdaļu Solaris operētājsistēmā.

Mērķi

GNOME projektā augstu tiek vērtēta vienkāršība, lietojamība un tas, lai viss "vienkārši strādā".^{[nepieciešama atsauce]} Citi projekta mērķi:

• Neatkarība—izveidot darbvirsmas vidi, kurai vienmēr būs pieejams pirmkods zem brīvas programmatūras licences.
• Pieejamība—rūpēties, lai darba virsmu varētu lietot jebkurš, neatkarīgi no tehniskās sagatavotības vai fiziskiem trūkumiem.
• Internacionalizācija un lokalizācija—padarīt darbvirsmu pieejamu daudzās dažādās valodās. Šobrīd GNOME vides tulkojumi ir pieejami vairāk nekā 100 valodās.^[2]
• Izstrādātājam ērta vide—nodrošināt, lai programmas būtu viegli rakstīt tā, lai tās labi iekļaujas darbvirsmā, un ļaut izstrādātājiem brīvi izvēlēties programmēšanas valodu.
• Organizētība—regulārs laidienu cikls un disciplinēta izstrādātāju kopienas struktūra.
• Atbalsts—rūpēties, lai tehniskais atbalsts ir pieejams ne tikai no GNOME izstrādātāju kopienas, bet arī no dažādām citām institūcijām.

Vēsture

1996. gadā tika uzsākts KDE projekts. Lai arī KDE bija brīva programmatūra, projekts balstījās uz tolaik nebrīvo Qt bibliotēku. GNU projekta locekļi bija nobažījušies par nebrīvas bibliotēkas lietošanu lai izveidot brīvu darbvirsmas vidi, un tāpēc 1997. gada augustā radās divi projekti: Harmony toolkit (brīvs Qt bibliotēkas aizvietotājs) un GNOME (jauna darbvirsmas vide, kas neizmanto Qt un būvēta izmantojot tikai brīvu programmatūru).^[3] Sākotnējie GNOME projekta līderi bija Miguel de Icaza un Federico Mena.

Qt bibliotēkas vietā tika izvēlēta GTK+ bibliotēka, kuru aizsargā LGPL licence. Šī licence ļauj GTK+ bibliotēku izmantot arī ar GPL licenci nesavietojamā programmatūrā (t.sk. komerciālā un patentētā). GNOME darbvirsmas bibliotēkas tiek licencētas ar LGPL licenci, savukārt darbvirsmas programmām tiek izmantota GPL licence. Tā kā GTK+ un GNOME bibliotēkas ir licencētas ar LGPL, programmas, kas paredzētas lietošanai GNOME darbvirsmā, var lietot dažādas citas, t.sk. komerciālas licences.^[4]. Savukārt Qt ir dubulti licencēta zem QPL un GPL, tāpēc tās lietošana komerciālās programmās nav atļauta bez papildus samaksas.

Nosaukumu "GNOME" kā "GNU Network Object Model Environment" akronīmu ieteica viens no ORBit un Object Activation Framework.^{[nepieciešama atsauce]} locekļiem — Eliots Lī. Nosaukums atbilst projekta sākotnējam nodomam izveidot dalītu objektu karkasu līdzīgi Microsoft OLE izstrādātājiem.^[5] Projektam attīstoties, vīzija ir mainījusies, un garais nosaukums ir uzskatāms par novecojušu. Šī iemesla dēļ daži projekta dalībnieki ierosina atmest akronīmu un pārsaukt "GNOME" par "Gnome".^[6]

Projekta struktūra

Līdzīgi, kā lielajam vairumam brīvās programmatūras projektu, arī GNOME projektā nav striktas vadības, un diskusijas lielākoties notiek vairākos publiskos adresātu sarakstos.^[7]

2000. gada augustā tikai izveidots GNOME Fonds, kura uzdevums ir administratīvu uzdevumu veikšana, projekta atpazīstamības veicināšana, un komunikācija ar uzņēmumiem, kuri vēlas izstrādāt GNOME programmatūru. Lai arī fonds nepiedalās tehnisku lēmumu pieņemšanā, tas koordinē versiju laidienus un izlemj, kuri projekti tiek iekļauti GNOME sastāvā. Par fonda dalībnieku var kļūt jebkurš, kas veicis vērā ņemamu ieguldījumu GNOME projektā.^[8]. Fonda valdes pārvēlēšanas notiek katra gada novembrī, un par kandidātu var kļūt tikai fonda locekļi.

Viens no centrālajiem GNOME projekta pasākumiem, ir ikgadējā GNOME lietotāju un izstrādātāju konference — GUADEC, kurā tiek apspriesti dažādi jautājumi, tajā skaitā projekta stāvoklis un nākotnes plāni.^[9]

Galvenie apakšprojekti

GNOME sastāv no liela skaita dažādu projektu. Daži no tiem ir šeit uzskaitīti:

• Bonobo — a saliktu dokumentu tehnoloģija.
• GConf — programmu uzstādījumu glabāšanai.
• GNOME VFS — virtuāla failsistēma.
• GNOME Keyring — šifrēšanas atslēgu un drošības informācijas glabāšanai.
• GNOME Translation Project — tulko dokumentāciju un programmas dažādās valodās.
• GTK+ — logdaļu bibliotēka grafisku programmu veidošanai. GTK+ izmantošana dod iespēju mainīt tēmas (iespēja mainīt programmu izskatu). GTK+ apakšprojekti nodrošina objektorientētu vidi valodā C (GObjects), plašu atbalstu internacionāliem burtiem un teksta izkārtojumiem (Pango) un pieejamību (ATK). GTK+ samazina darba apjomu, kas nepieciešams, lai pielāgotu GNOME programmas citām platformām, piem. Windows un Mac OS X.
• Human interface guidelines (HIG) — izpēte un dokumentācija ērti lietojamu GNOME programmu veidošanai.
• LibXML — XML bibliotēka.
• ORBit — CORBA ORB komponent-orientētībai.

Pieejamas palīgbibliotēkas programmu rakstīšanai dažādās programmēšanas valodās, piemēram C++ (gtkmm), Java (java-gnome), Ruby (ruby-gnome2), C#, (Gtk#), Python (PyGTK), Perl (gtk2-perl) un daudzās citās. Programmās, kas ietilpst oficiālajos GNOME darbvirsmas laidienos, šobrīd tiek izmantotas tikai C, C#, Python valodas.^[10]

Freedesktop.org

freedesktop.org ir atsevišķs projekts lai veicinātu sadarbību starp dažādām darbvirsmas vidēm, tādām kā GNOME, KDE un Xfce. freedesktop.org specifikācijas ļauj GNOME lietotnēm izskatīties iederīgākām citās darbvirsmas vidēs (un otrādi), kā arī veicina kooperāciju un sacensību.

Tehnoloģijas, kas radušās freedesktop.org un patlaban ietilpst GNOME izmantotajās tehnoloģijās:

• cairo — iespējām bagāta 2D vektorgrafikas bibliotēka.
• D-Bus — starpprocesu saziņas sistēma.
• GStreamer — multimēdiju bibliotēka.^{[nepieciešama atsauce]}
• HAL — aparatūras abstrakcijas slāņa specifikācija un realizācija.
• Poppler — PDF renderēšanas bibliotēka.
• Tango Desktop Project — paredz vienotus vizuālos standartus dažādām platformām.

Šo projektu mērķis ir ļaut lietotājiem un izstrādātājiem izvēlēties tehnoloģijas un programmas neatkarīgi no lietotās darbvirsmas vides.

Izskats un lietošana

GNOME ar Mac OS X Leopard pielāgotu izskatu

GNOME veidota atbilstoši tradicionālajai datora darbvirsmas metaforai. Logu, programmu un failu uzvedība līdzinās citām mūsdienu darbvirsmām un operētājsistēmām. Standarta konfigurācijā darbvirsmā ir izvēlne ātrai uzstādīto programmu atvēršanai un nokļūšanai uz dažādām failsistēmas vietām. Atvērtajiem logiem var piekļūt no uzdevumjoslas ekrāna apakšā. Labajā augšējā ekrāna stūrī fonā darbojošās programmas rāda notifikācijas. Šos ekrāna elementus lietotājs var pārvietot, aizvietot ar citiem vai novākt vispār.

GNOME izskatu var mainīt ar tēmu palīdzību. Tēmā ietilpst ikonu komplekts, logu robežu vizuālais stils un GTK+ tēmu dzinējs ar parametriem. Dažas no populārākajām GTK+ tēmām ir Bluecurve un Clearlooks (pašreizējā pēc noklusējuma lietotā tēma).

GNOME projektā liela nozīme tiek piešķirta tam, lai ikkatram būtu viegli lietot darbvirsmu. HIG dokuments palīdz izstrādātājiem izveidot programmas, kas izskatās un uzvedas līdzīgi, rezultātā veidojas saskanīga GNOME saskarne.

Lietojamība

Sākot no GNOME 2.0 versijas, viens no svarīgākajiem projekta mērķiem ir lietojamība. Saskaņā ar to, tika izveidotas GNOME lietotāja saskarnes vadlīnijas (GNOME Human Interface Guidelines, HIG). Tās izsmeļoši apraksta, kā izveidot kvalitatīvas, saskanīgas un lietojamas grafiskās programmas.

2.0 versijas pārrakstīšanas laikā daudzi programmu uzstādījumi tika atzīti par nevajadzīgiem lielākajai daļai lietotāju un tika aizvākti. Piemēram, GNOME paneļa uzstādījumu dialogā ciļņu skaits tika samazināts no sešām līdz divām. Havoc Pennington 2002. gadā apkopoja lietojamības jomā paveikto esejā "Brīvas programmatūras saskarne" ("Free Software UI"). Viņš uzsvēra ideju, ka katru uzstādījumu parametru ir "jāmaksā"—lielā skaitā parametru grūti atrast vajadzīgo, vairāk iespēju izstrādātāju kļūdām, grūtāk izveidot saskanīgu saskarni u.c. Esejā ieteikts labāk salabot programmas trūkumu nevis ieviest jaunu iestatījumu tā paveikšanai.^[11]

“

Tradicionāla brīvas programmatūras programma ir konfigurējama tādā mērā, lai tā saturētu visas iespējamās īpašības, kas pieejamas tai ekvivalentās programmās uz citām platformām. Vai pat konfigurējama tā, lai saturētu visas īpašības no visām programmām uz citām platformām (Emacs...). Vai tas ir slikti? Jā, ir. Izrādās, ka uzstādījumi "maksā". Protams, no dažiem uzstādījumiem ir ievērojami labumi - un tie var būt būtiska saskarnes sastāvdaļa. Bet katram no tiem ir sava cena un vajadzētu rūpīgi izvērtēt tā vērtību. Daudzi lietotāji un izstrādātāji to neapzinās un rezultātā iegūst lielas izmaksas un mazu vērtību.

”

Daži uzskata, ka GNOME būtu jābūt funkcionālākai. Viens no tiem ir Līnuss Tūrvaldss, Linux kodola autors. Viņš komentēja ar lietojamību saistītā diskusijā GNOME lietojamības vēstkopā:^[12]

“

Šī "lietotāji ir idioti, un tos mulsina funkcionalitāte" mentalitāte ir slimība. Ja domājat, ka jūsu programmu lietotāji ir idioti, tikai idioti tās arī lietos. Es nelietoju Gnome, jo, cenšoties būt vienkārša, tā jau sen ir sasniegusi punktu, kurā vairs nespēj paveikt man nepieciešamo. Lūdzu, vienkārši iesakiet cilvēkiem lietot KDE.

”

Laidieni

Katrai GNOME sastāvdaļai ir savs versijas numurs un savs izstrādes plāns. Atsevišķo moduļu autori koordinē darbus tā, lai reizi sešos mēnešos iznāktu stabils GNOME laidiens.

Stabilie laidieni

Tabulā uzskaitītie stabilie laidieni.

Versija	Datums	Piezīmes
	1997. gada augusts[13]	Paziņojums par GNOME izstrādes uzsākšanu
1.0	1999. gada marts[14]	Pirmais lielais GNOME laidiens
1.0.53	1999. gada decembris[15]	"October"
1.2	2000. gada maijs[16]	"Bongo"
1.4	2001. gada aprīlis[17]	"Tranquility"
2.0	2002. gada jūnijs[18]	Ievērojamas izmaiņas, pāreja uz GTK2. Izveidotas lietotāja saskarnes vadlīnijas.
2.2	2003. gada februāris[19]	Multimēdiju un failu pārvaldnieka uzlabojumi.
2.4	2003. gada septembris[20]	"Temujin": Epiphany (pārlūkprogramma), pieejamības atbalsts.
2.6	2004. gada marts[21]	Nautilus (failu pārvaldnieks) tiek pārveidots lai būtu telpisks (spatial). Jauns GTK+ failu dialoglogs. Protestējot šīm izmaiņām tiek izveidots GNOME atvasinājums—GoneME. Tas gan ilgi neizdzīvo.
2.8	2004. gada septembris[22]	Uzlabots noņemamo ierīču atbalsts, pievienota Evolution e-pasta un kalendāra programma.
2.10	2005. gada marts[23]	Zemāks atmiņas patēriņš un veiktspējas uzlabojumi. Pievienoti jauni paneļa sīkrīki (applets) (modema kontrole, disku montēšana, miskaste); Totem (video atskaņotājs) un Sound Juicer (audio kompaktdisku kopētājs) programmas.
2.12	2005. gada septembris[24]	Nautilus uzlabojumi; starp-programmu kopēšanas/ievietošanas uzlabojumi; freedesktop.org integrācija. Pievienots Evince PDF skatīšanās programma; jauna noklusētā tēma: Clearlooks; izvēlnes redaktors; šifrēšanas atslēgu pārvaldnieks un administratora rīki. Izmanto GTK+ 2.8 ar cairo atbalstu.
2.14	2006. gada marts[25]	Veiktspējas uzlabojumi (dažviet par vairāk kā 100%); lietojamības uzlabojumi uzstādījumos; GStreamer 0.10 multimēdiju bibliotēka. Pievienota Ekiga video konferenču programma; Deskbar meklēšanas rīks; Pessulus pieejeas ierobežošanas redaktors; ātra lietotāju pārslēgšana; Sabayon sistēmas administrēšanas rīks.
2.16	2006. gada septembris[26]	Veiktspējas uzlabojumi. Pievienota Tomboy piezīmju programma; Baobab diska izmantojuma analīzes programma; Orca ekrāna lasītājs; GNOME barošanas pārvaldnieks (uzlabo klēpjdatora baterijas darbības ilgumu); uzlabojumi Totem, Nautilus programmās; compositing atblasts Metacity logu pārvaldniekam; jauna ikonu tēma. Izmanto GTK+ 2.10 ar jauno drukāšanas dialogu.
2.18	2007. gada marts[27]	Veiktspējas uzlabojumi. Pievienota Seahorse GPG drošības programma, kas ļauj šifrēt e-pastus un failus; Babobab diska izmantojuma analīzes programmā ieviesta sektoru diagramma; uzlabojumi Evince, Epiphany, GNOME barošanas pārvaldnieka un skaļuma kontroles programmās. Divas jaunas spēles — GNOME Sudoku un glchess. MP3 un AAC audio kodēšana.
2.20	2007. gada septembris[28]	Desmitais gadskārtējais laidiens. Evolution spēj veidot rezerves kopijas; uzlabojumi Epiphany, EOG, GNOME barošanas pārvaldības programmās; paroļu pārvaldība Seahorse programmā. Pievienots PDF formu atbalsts Evince PDF skatītājā; integrēta meklēšana failu pārvaldnieka dialogos; automātisks multimēdiju kodeku uzstādītājs.
2.22	2008. gada marts[29]	Iekļauta programma attēlu uzņemšanai ar tīmekļa kameru — Cheese, Attālināto datoru pārlūks; window compositing atbalsts Metacity; ieviests GVFS; uzlabots DVD disku un Youtube atskaņošanas atblalsts, MythTV atbalsts Totem programmā; rīkjoslas pulkstenis rāda pasaules laiku; Google Calendar atbalsts Evolution programmā; uzlabojumi Evince, Tomboy, Sound Juicer un Calculator programmās.
2.24	2008. gada septembris[30]	Iekļauta Empathy ziņojumapmaiņas programma, Ekiga 3.0, cilnes Nautilus programmā, uzlabots vairāku ekrānu atbalsts un uzlabots ciparu TV atbalsts.
2.26	2009. gada marts[31]	Jauna disku ierakstīšanas lietotne Brasero, vienkāršota failu koplietošana, mediju atskaņotāju uzlabojumi, vairāku monitoru atbalsts, pirkstu nospiedumu nolasītāju atbalsts.
2.28	2009. gada septembris[32]	Pievienots GNOME Bluetooth modulis. Uzlabojumi Epiphany tīmekļa pārlūkam, Empathy tūlītējas saziņas programmai, Time Tracker un pieejamībai. Atjaunota GTK+ versija uz 2.18.
2.30	2010. gada marts[33]	Uzlabojumi Nautilus failu parvaldniekam, Empathy tūlītējas saziņas programmai, Tomboy, Evince, Time Tracker, Epiphany tīmekļa pārlūkam un Vinagre. iPod un iPod Touch iekārtas tiek daļēji atbalstītas ar gvfs, izmantojot libimobiledevice. Izmanto GTK+ 2.20.

Pirmkods

GNOME laidieni ir pieejami ftp.gnome.org FTP serverī^[34] pirmkoda fromā kopā ar konfigurēšanas skriptiem. Operētājsistēmu izstrādātāji sakompilē GNOME un integrē to operētājsistēmās. Lielākā daļa operētājsistēmu distributīvu piedāvā stabilās un testētās GNOME versijas sakompilētā, viegli uzinstalējamā veidā. GNOME stabilo un izstrādes versiju pirmkods tiek glabāts GNOME Subversion pirmkoda repozitorijā.^[35]

Ir pieejamas vairākas programmas, kas speciāli paredzētas GNOME kompilēšanai, piemēram JHBuild un GARGNOME.

Nākotnes attīstība

Daļa GNOME apakšprojektu šobrīd netiek iekļauti GNOME laidienos. Daži no tiem ir eksperimentāli vai ideju izmēģināšanai; citi tiek uzlaboti un noslīpēti iekļaušanai. Daži piemēri:

• Project Soylent — reprezentē īstus cilvēkus ar objektiem, ko var izmantot GNOME programmās.^[36]
• Project Ridley — pārvieto vairākas nelielas neuzturētas bibliotēkas (piem. libgnome un libgnomeprint) uz GTK+.^[37]
• Mozilla XUL tehnoloģijas lietošana GNOME darbvirsmā.^[38]

GNOME 3.0

2008. gada jūlijā GUADEC konferencē Stambulā tika oficiāli izsludināta nākamā lielā GNOME darbvirsmas versija. To plāno izlaist 2010. gadā, 2.30 versijas vietā. Lai gan gaidāmas nopietnas izmaiņas, tās plāno veikt pakāpeniski.^[39]

Pielietojums

GNOME ir noklusētā darbvirsma vairākiem Linux distributīviem, piemēram, Debian, Fedora un Ubuntu.

Atsauces

1. «How do I pronounce GNOME?». MIT.edu. Skatīts: 2022-09-13.)
2. «GNOME Languages». Skatīts: 2008-01-20.
3. Ričards Stalmans. «Stallman on Qt, the GPL, KDE, and GNOME», 2000-09-05. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-04-19. Skatīts: 2005-09-09.
4. «GNU Lesser General Public License - Free Software Foundation». Skatīts: 2008-01-20.
5. Havoc Pennington. «GTK+ / Gnome Application Development», 1999. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-07-11. Skatīts: 2006-09-08.
6. «Desktop Development mailing list». Skatīts: 2006-05-07.
7. «GNOME mailing lists, rules and FAQs».
8. «Membership of the GNOME foundation». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-11-16. Skatīts: 2005-09-08.
9. «About GUADEC». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 5. jūlijā. Skatīts: 2008. gada 25. februārī.
10. Elijah Newren. «Mono bindings a blessed dependency? [Was: Tomboy in 2.16]». desktop-devel (Mailing list), 2006-04-20. Skatīts: 2007-09-20.
11. «"Free Software UI"». Skatīts: 2007-03-08.
12. Līnuss Tūrvaldss. «Printing dialog and GNOME», 2005-12-12. Skatīts: 2007-12-13.
13. Miguel de Icaza. «The story of the GNOME project». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2001. gada 24. februārī. Skatīts: 2007. gada 26. jūlijā.
14. GNOME press release Arhivēts 2008. gada 3. martā, Wayback Machine vietnē. for version 1.0
15. Elliot Lee. «"October GNOME" release now available». gnome-announce (Mailing list), 1999-10-12. Skatīts: 2007-09-20.
16. GNOME press release Arhivēts 2008. gada 7. februārī, Wayback Machine vietnē. for version 1.2
17. GNOME press release Arhivēts 2007. gada 3. martā, Wayback Machine vietnē. for version 1.4
18. Jeff Waugh. «GNOME 2.0 Desktop and Developer Platform Released!». desktop-devel (Mailing list), 2002-06-27. Skatīts: 2007-09-20.
19. GNOME press release Arhivēts 2008. gada 6. martā, Wayback Machine vietnē. for version 2.2
20. Jeff Waugh. «Announcing the GNOME 2.4.0 Desktop & Developer Platform». gnome-announce (Mailing list), 2003-09-11. Skatīts: 2007-09-20.
21. Andrew Sobala. «Announcing the GNOME 2.6.0 Desktop & Developer Platform». gnome-announce (Mailing list), 2004-03-31. Skatīts: 2007-09-20.
22. GNOME press release Arhivēts 2008. gada 7. februārī, Wayback Machine vietnē. for version 2.8
23. GNOME press release Arhivēts 2010. gada 25. decembrī, Wayback Machine vietnē. for version 2.10
24. GNOME press release for version 2.12
25. GNOME press release for version 2.14
26. Elijah Newren. «Celebrating the release of GNOME 2.16!». gnome-announce (Mailing list), 2006-09-06. Skatīts: 2007-09-20.
27. Elijah Newren. «Celebrating the release of GNOME 2.18!». gnome-announce (Mailing list), 2007-03-14. Skatīts: 2007-09-20.
28. «GNOME 2.20 officially released». Ars Technica. 2007-09-19. Skatīts: 2007-09-20.
29. Vincent Untz. «Celebrating the release of GNOME 2.22!». gnome-announce-list (Mailing list), 2008-03-12. Skatīts: 2008-03-12.
30. Vincent Untz. «Celebrating the release of GNOME 2.24!». gnome-announce-list (Mailing list), 2008-09-24. Skatīts: 2008-09-27.
31. Vincent Untz. «Celebrating the release of GNOME 2.26!». gnome-announce-list (Mailing list), 2009-03-18. Skatīts: 2009-03-18.
32. Thom Holwerda. «GNOME 2.28 Released». OS News, 2009-09-24. Skatīts: 2009-04-05.
33. Thom Holwerda. «GNOME 2.30 Released». OS News, 2010-03-31. Skatīts: 2010-04-04.
34. «GNOME stable release ftp server».
35. «Information about the GNOME source code repository». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006. gada 27. maijā. Skatīts: 2008. gada 26. februārī.
36. «Project Soylent homepage». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 28. septembrī. Skatīts: 2008. gada 26. februārī. Arhivēts 2007. gada 28. septembrī, Wayback Machine vietnē.
37. «ProjectRidley - GNOME Live!». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-03-01. Skatīts: 2008-01-20.
38. «Mozilla, Gnome mull united front against Longhorn». News.com. Skatīts: 2006-04-20.
39. «GNOME 3.0 officially announced... and explained». Skatīts: 2008-08-02.

Ārējās saites

• GNOME mājaslapa
• Oficiālā GNOME Live Wiki.
• FootNotes — jaunumu un diskusiju vietne
• GNOME Journal — GNOME veltīts elektroniskais žurnāls