Frīdrihs Bergiuss
From Wikipedia, the free encyclopedia
From Wikipedia, the free encyclopedia
Frīdrihs Bergiuss (vācu: Friedrich Bergius; dzimis 1884. gada 11. oktobrī, miris 1949. gada 30. martā) bija vācu ķīmiķis. Kopā ar Kārli Bošu 1931. gadā saņēma Nobela prēmijas ķīmijā par augsta spiediena ķīmisko metožu izstrādi. Pazīstams kā Bergiusa procesa, kura rezultātā bija iespējams iegūt sintētisko degvielu, autors.
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
No 1903. līdz 1907. gadam studēja Breslavas un Leipcigas Universitātē. 1909. gadā kopā ar Frici Hāberu un Kārli Bošu Karlsrūes Universitātē piedalījās Hābera procesa izstrādē. Tajā pašā gadā pārgāja uz Hannoveres Universitāti, kur nodarbojās ar ķīmiskās kinētikas pētījumiem. 1913. gadā izstrādāja Bergiusa procesu, kura rezultātā bija iespējams no brūnoglēm iegūt sintētisko degvielu. Šis process Vācijā plaši tika izmantots Otrā pasaules kara laikā. Vēlāk izstrādāja metodi cukura iegūšanai no koksnes, kas gan izrādījās ekonomiski neefektīva. Otrā pasaules kara laikā strādāja kompēnijā IG Farben. Pēc kara emigrāja uz Argentīnu, kur strādāja par konsultantu Ekonomikas ministrijā.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Frīdrihs Bergiuss. | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| Priekštecis: Hanss Fišers |
Nobela prēmija ķīmijā 1931 (kopā ar Kārli Bošu) |
Pēctecis: Ērvings Lengmīrs |
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
