Fosfolipīdi
From Wikipedia, the free encyclopedia
Fosfolipīdi (no grieķu: φωσφό (phōsphó) — 'fosfo[rs]' un λίπος (lipos) — 'tauki') ir salikto lipīdu klase un nozīmīga šūnu membrānu sastāvdaļa. Fosfolipīdu molekulas veido spirti (glicerīns, sfingozīns), taukskābes, fosforskābe, kā arī aminoskābes — holīns, etanolamīns, serīns un citi savienojumi.[1]
![Thumb image](http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/d/d7/Phospholipid_schematic_representation.png/320px-Phospholipid_schematic_representation.png)
![Thumb image](http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/4d/Micelle_scheme-en.svg/320px-Micelle_scheme-en.svg.png)
Fosfolipīdi ir amfifili savienojumi, jo to veidojošie taukskābju atlikumi ir hidrofobi, bet fosforskābes atlikums, kā arī aminoskābju un pārējo slāpekļa saturošo savienojumu atlikumi — hidrofili un ūdenī hidratējas. Šī iemesla dēļ ūdenī fosfolipīdi veido micellas, kurās hidrofobie taukskābju atlikumi ir pavērsušies uz micellas iekšpusi, bet fosfolipīdu molekulas hidrofilā daļa — uz ārpusi, kur tā hidratējusies ar ūdens molekulām. Līdzīgā veidā fosfolipīdi izvietojušies arī šūnu membrānā, ko veido lipīdu dubultslānis un olbaltumvielas.[1]