Fornarīna
From Wikipedia, the free encyclopedia
Fornarīna (itāļu: La fornarina; zināma arī kā Jaunas sievietes portrets) ir itāļu augstākās renesanses gleznotāja Rafaēla glezna, kas tapusi starp 1518. un 1519. gadu. Tā atrodas Nacionālās antīkās mākslas galerijas kolekcijā Barberīni pilī Romā.
Fornarīna | |
---|---|
La Fornarina | |
Mākslinieks | Rafaēls |
Gads | 16. gadsmits |
Medijs | eļļas krāsa, panel |
Kustība | renesanses glezniecība |
Temats | Margarita Luti |
Izmēri | 87, 85 cm (34, 33 in)[1][2] × 63, 60 cm (25, 24 in)[1][2] |
Atrašanās vieta | Palazzo Barberini |
Kolekcija | Galleria Nazionale d'Arte Antica |
Inventāra nr. | 2333 |
Ir iespējams, ka glezna bija mākslinieka studijā viņa nāves brīdī 1520. gadā un, ka to izmainīja un pēc tam pārdeva viņa asistents Džulio Romano.[3] 16. gadsimtā glezna atradās Santafioras grāfienes, romiešu augstmanes, mājā, un pēc tam kļuva par hercoga Bonkompanji īpašumu, līdz nonāca Nacionālās antīkās mākslas galerijā, kur atrodas arī šobrīd.
Sieviete tradicionāli tiek atpazīta kā fornarina (cepēja) Margarita Luti, Rafaēla Romas mīļākā, lai arī tas ir ticis apšaubīts. Sieviete ir attēlota ar austrumnieciska stila cepuri un kailām krūtīm. Viņa veic kustību, lai nosegtu kreiso krūti ar kreiso roku; viņu izgaismo spēcīga gaisma no ārpuses. Viņas kreisajai rokai ir apsieta šaura lente ar mākslinieka parakstu, RAPHAEL URBINAS. Izteikts minējums, ka labā roka uz kreisās krūts norāda uz krūts vēzi; tas attēlots klasiskā mīlas pozā. Cits minējums ir tāds, ka viņa aizskar savu kreiso krūti, lai atgādinātu sev, ar kuru krūti viņa pēdējoreiz baroja bērnu; bērns ir no renesanses gleznotāja Rafaēla.[4]
Rentgena analīze norāda, ka gleznas fonā sākotnēji bijusi Leonardo stila ainava vietā, kur aug mirtes krūms, kas bija svēts augs Venerai, mīlas un kaisles dievietei.