From Wikipedia, the free encyclopedia
Ferdinands I (vācu: Ferdinand I., čehu: Ferdinand I., ungāru: I. Ferdinánd, horvātu: Ferdinand I.; dzimis 1503. gada 10. martā, miris 1564. gada 25. jūlijā) bija Hābsburgu dinastijas Svētās Romas impērijas ķeizars no 1558. gada līdz savai nāvei, kā arī Bohēmijas, Ungārijas, Horvātijas karalis. Gandrīz visu valdīšanas laiku valdīja Hābsburgu Austrijas īpašumos, kamēr viņa brālis Kārlis V Hābsburgs — Spānijā.
Ferdinands I Ferdinand I. | |
---|---|
Austrijas lielhercogs | |
Amatā 1521 — 1564. gada 25. jūlijs | |
Priekštecis | Kārlis V Hābsburgs |
Pēctecis | Maksimiliāns II Hābsburgs |
Bohēmijas karalis | |
Amatā 1526. gada 24. oktobris — 1564. gada 25. jūlijs (kronēts 1527. gada 24. februārī, Prāgā) | |
Priekštecis | Ludvigs II Jagellons |
Pēctecis | Maksimiliāns II Hābsburgs |
Ungārijas un Horvātijas karalis | |
Amatā 1526. gada 16. decembris — 1564. gada 25. jūlijs (kronēts 1527. gada 3. novembrī, Sēkešfehērvārā) | |
Priekštecis | Ludvigs II Jagellons |
Pēctecis | Maksimiliāns II Hābsburgs |
Romiešu karalis (Romanorum Rex) | |
Amatā 1531. gada 5. janvāris — 1564. gada 25. jūlijs (kronēts 1531. gada 11. janvārī, Āhenē) | |
Priekštecis | Kārlis V Hābsburgs |
Pēctecis | Maksimiliāns II Hābsburgs |
Svētās Romas impērijas ķeizars | |
Amatā 1558 — 1564 | |
Priekštecis | Kārlis V Hābsburgs |
Pēctecis | Maksimiliāns II Hābsburgs |
| |
Dzimšanas dati |
1503. gada 10. martā Alkala de Enaresa, Kastīlija, Spānija |
Miršanas dati |
1564. gada 25. jūlijā (61 gada vecumā) Vīne, (tagad Austrija) |
Apglabāts | Sv. Vita katedrāle (Katedrála svatého Víta, Václava a Vojtěcha), Prāga, Čehija |
Dinastija | Hābsburgi |
Tēvs | Filips I Hābsburgs (Felipe I de Habsburgo) |
Māte | Kastīlijas Huana (Juana la Loca), Trastamaru dinastija |
Dzīvesbiedrs(-e) | Anna Jagellone (Anna von Böhmen und Ungarn, Jagellonu dinastija) |
Bērni | Maksimiliāns II Hābsburgs; Austrijas Elizabete; Austrijas Joanna; Austrijas Anna, Ferdinands II Hābsburgs; Austrijas Katrīna; Austrijas Barbara; Kārlis II Hābsburgs; Austrijas Eleonora |
Reliģija | kristietība |
Paraksts |
Ferdinanda I valdīšanas laiks pagāja divu lielu notikumu ēnā — XVI gadsimta divdesmitajos gados Osmaņu impērija uzbruka no Balkāniem, bet Svētās Romas impērijā nostiprinājās protestantisms, kas izraisīja vairākus reliģiozus karus. Ferdinandam tiek piedēvēta devīze Fiat justitia et pereat mundus — "Lai valda tiesības, kaut pasaule aiziet bojā".
Dzimis Spānijā, topošā Spānijas karaļa Felipes I un topošās karalienes Kastīlijas Huanas, sauktas Trakā, ģimenē. 1521. gadā Ferdinands I Hābsburgs kļuva par Austrijas lielhercogu, pārņemot titulu no sava brāļa Kārļa V, kurš turpināja būt par Spānijas karali.
Pēc Ungārijas karaļa Ludviga II nāves 1526. gadā izšķirīgajā Mohāčas kaujā pret Suleimanu I, Ferdinands kļuva par Bohēmijas, Ungārijas un Horvātijas karali, taču par Ungārijas Karalistes karali mēnesi iepriekš bija ievēlēts arī Transilvānijas vojevoda Jānošs I Sapojai. Kritisks Ferdinandam I bija 1529. gads, kad turki aplenca Vīni. 1533. gadā tika atsists vēl viens osmaņu uzbrukums, Ferdinands I noslēdza mieru ar Osmāņu impēriju, sadalot Ungāriju divās daļās — Hābsburgu kontrolē (rietumi) un Sapojai kontrolē (austrumi).
1555. gadā tika noslēgts Augsburgas miers, kurš noteica reliģiskās tolerances principus Svētās Romas impērijā. Šo principu izstrādē piedalījās arī Ferdinands I. 1556. gadā Kārlis V atteicās no amatiem, un par faktisko Svētās Romas imperatoru kļuva Ferdinands I (Spānija, Spāņu Nīderlande, Neapole un citi īpašumi, arī Amerikā, tika Kārļa dēlam Felipem II).
1527. gadā viņš veica izmaiņas valsts iekārtā un izveidoja Austrijai līdzīgus pārvaldes orgānus Presburgā Ungārijai, Prāgā Bohēmijai un Breslavā Silēzijai. Savā darbībā Ferdinands I veicināja kontrreformāciju, atbalstīdams jezuītus.
Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ferdinands I Hābsburgs |
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.