Ezerpils
From Wikipedia, the free encyclopedia
Ezerpilis jeb ezermītnes bija uz koka klāstiem būvētas apmetnes Latvijas ezeros, kas galvenokārt celtas 7. — 11. gadsimtā latgaļu apdzīvotajās zemēs. Līdzīgas ezermītņu paliekas atrastas arī Valgezerā (et:Koorküla Valgjärve järveasula) pie Latvijas-Igaunijas robežas un Obeļu ezerā Lietuvā, kā arī Vācijā un Īrijā.
Teikas par ezeriem, kas lidojuši pa gaisu un uzkrituši virsū kādam ciemam, ēkai vai baznīcai, ar piebildi, ka “skaidrā laikā” tos ezerā joprojām var redzēt, raksturīgas tikai Latvijai.[1]