From Wikipedia, the free encyclopedia
Dzērvjveidīgie, dzērvjveidīgo kārtas putni (Gruiformes) ir liela un mazāka auguma putni, kas izplatīti visā pasaulē. Kopumā ir 19 liela auguma dzērvjveidīgo putnu sugas un 170 mazāka auguma sugas, kas iedalītas 2 apakškartās. Pazīstamākie putni šajā kārtā ir dzērves un dumbrvistiņas. Gandrīz visi šīs kārtas putni vairāk vai mazāk ir saistīti ar ūdeņiem.[1]
Dzērvjveidīgie Gruiformes (Bonaparte, 1854) | |
---|---|
Pelēkā vainagdzērve (Balearica regulorum) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Putni (Aves) |
Apakšklase | Īstie putni (Neornithes) |
Infraklase | Neognati (Neognathae) |
Virskārta | Jaunie putni (Neoaves) |
Kārta | Dzērvjveidīgie (Gruiformes) |
Iedalījums | |
| |
Dzērvjveidīgie Vikikrātuvē |
Latvijā sastopamas 7 dzērvjveidīgo sugas, no kurām 4 iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā.[1] Tās ir dzērve (Grus grus), [2] grieze (Crex crex), laucis (Fulica atra), ūdensvistiņa (Gallinula chloropus), mazais ormanītis (Porzana parva), ormanītis (Porzana porzana) un dumbrcālis (Rallus aquaticus).[3]
Dzērvjveidīgo putnu morfoloģija ir atšķirīga katrai no apakškārtām. Kopumā tie ir slaidi putni ar samērā garām un slaidām kājām, kakliem un knābjiem. Lai gan dumbrvistiņu apakškārtas (Ralli) putniem knābji un kakli ir proporcionāli īsāki, dažām sugām knābji ir pavisam īsi. Dzērvjveidīgo apakškārtas (Grui) putni riesta laikā izpilda dažādus sarežģītus rituālus un pulcējas lielos baros.[4] Ligzda tiek būvēta uz zemes.[1]
Dzērvjveidīgo kārta (Gruiformes)[5]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.