Docker
From Wikipedia, the free encyclopedia
Docker ir vairāku PaaS produktu kopums, kas izmanto operētājsistēmas līmeņa virtualizāciju, lai piegādātu programmatūru pakotnēs, ko sauc par konteineriem.[5] Konteineri ir savstarpēji izolēti un apvieno savu programmatūru, bibliotēkas un konfigurācijas failus vienā pakotnē, taču tie var sazināties savā starpā.[6] Pastāv gan bezmaksas, gan premium līmenis. Docker publiski tika izziņots 2013. gadā PyCon konferences laikā.[7] Tajā pašā gadā tas kļuva par atvērtā pirmkoda projektu.[8]
Sākotnējais autors | Solomons Haikss |
---|---|
Izstrādātājs | Docker, Inc. |
Sākotnējā versija | 2013. gada 20. martā[1] |
Stabilā versija | 19.03.8 / 2020. gada 10. martā[2] |
Progr. valoda | Go[3] |
Operētājsistēma | Linux, Windows, macOS[lower-alpha 1] |
Platforma | x86-64, ARM, s390x, ppc64le |
Veids | OS līmeņa virtualizācija |
Repozitorijs |
Visi konteineri tiek palaisti ar vienu operētājsistēmas kodolu (tam tiek izmantotas Linux kodola resursu izolācijas iespējas), tādējādi tiek izmantots mazāk resursu nekā izmantojot virtuālās mašīnas.[9] Docker konteineri palīdz nodrošināt elastību un pārvietojamību, kas ļauj darbināt programmatūru dažādās vidēs, tai skaitā gan lokāli (piemēram, izstrādājot programmatūru), gan publiskajā mākonī, gan privātajā mākonī.[10] Tā kā Docker konteineri ir viegli, viens serveris vai virtuālā mašīna var vienlaicīgi darbināt vairākus konteinerus.[11] 2018. gada analīzē tika konstatēts, ka tipiskā Docker lietošanā uz viena resursdatora tiek laisti astoņi konteineri, taču ceturtā daļa organizāciju darbina 18 un vairāk konteineru vienā resursdatorā.[12][13]