Bērzgales Dieva apredzības baznīca
baznīca Latvijā From Wikipedia, the free encyclopedia
Bērzgales Dieva apredzības Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Preiļu novada Aglonas pagasta Bērzgalē. Viena no vecākajām Latgales koka baznīcām.[2] Ievērojams koka arhitektūras celtniecības paraugs.
| Bērzgales Dieva apredzības Romas katoļu baznīca | |
|---|---|
 Bērzgales katoļu baznīca | |
  Bērzgales baznīca | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Latvija, Preiļu novads, Aglonas pagasts, Bērzgale |
| Koordinātas | 56°9′31″N 27°5′10″E |
| Piederība konfesijai | Romas katoļu baznīca |
| Iesvētīšanas gads | 1751 |
| Baznīcas vai organizācijas statuss | Rēzeknes-Aglonas diecēze |
| Statuss | baznīca |
| Vadība | prāvests Daumants Abrickis |
| Arhitektūras apraksts | |
| Arhitektūras stils | baroks |
| Fasādes virziens | R |
| Celtniecības beigas | 1751 |
| Specifikācija | |
| Garums | 13,25m |
| Platums | 12,20m |
| Būvmateriāli | koks |
Bērzgales pirmā katoļu koka baznīca tika uzcelta 17. gadsimta beigās un atradās kapsētā, par ko tagad liecina akmens obelisks, kas norāda vietu, kur atradās senās baznīcas altāris. Pašreizējā koka baznīca tika uzcelta 1751. gadā par muižnieka Sokolovska līdzekļiem un bīskaps Jāzeps Dominiks Puzina dievnamu konsekrēja Dievišķās providences, Svētā Stefana un Svētā Laurentija godam.[3]
Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē Aglonas dekanātā. Draudzi apkalpo prāvests Daumants Abrickis.[1] Bērzgales draudze ir sena un sāka veidoties jau viduslaikos. Draudzei ir sešas kapsētas — Bērzgales kapsēta, Dunsku kapsēta, Silišku kapsēta, Guttas kapsēta, Makužu kapsēta, Madelānu kapsēta.
Draudzes lielākie svētki
Draudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir Svētā Jura diena, Dievmātes Karmela skapulāra svētki, Svētā Laurentija svētki, Kristus Karaļa svētki, Svētā Stefana svētki.
Bērzgales baznīca ir barokāla koka celtne ar šīfera jumtu un diviem torņiem, 13,25 metrus gara un 12,20 metrus plata trīs navu telpa ar flīžu — cementa grīdu. Baznīcas sienas būvētas no tēstiem koka baļķiem, kas apšūtas ar dēļiem. Baznīcas solos var izvietoties 50 cilvēki. Apkārt baznīcai ir koka žogs mūra pamatos un mūra stabos. Baznīcas dārzā atrodas zvanu tornis, kas celts 1848. gadā.[4]
Galvenais centrālais altāris ir ar skaistiem baroka kokgriezumiem un divām Dievmātes gleznām. Baznīcas labās puses altārī ir Svētā Stefana glezna, bet kreisās puses altārī Svētā Laurentija glezna, kuru autors bija Pēterburgas Ķeizariskās mākslas akadēmijas mākslinieks Zenons Stefanskis. Saglabājies sākotnējais 18. gadsimtā veidotais altāris un ērģeļu prospekts.[4] Kopumā apskatāmi 32 mākslas pieminekļi.[2]
- Fotogrāfijas
- www.vietas.lv
- www.latvia.travel/lv Arhivēts 2018. gada 22. maijā, Wayback Machine vietnē.
- www.zudusilatvija.lv
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
