Britu armija
From Wikipedia, the free encyclopedia
Britu armija (angļu: British Army) ir Apvienotās Karalistes galvenie sauszemes kara spēki, kas ir daļa no Lielbritānijas bruņotajiem spēkiem kopā ar Karaliskajiem jūras spēkiem un Karaliskajiem gaisa spēkiem. Uz 2023. gada 1. jūliju Lielbritānijas armijā bija 76 225 pastāvīgās pilnas slodzes militārpersonas, 4 139 Gurkas, 26 755 brīvprātīgie rezerves karavīri un 4532 pārējie darbinieki, kopā 111 651 militārpersonas.[6]
Britu armija | |
---|---|
Britu armijas ģērbonis | |
Founded | 1660. gada 1. janvāris[1][2] |
Valstis |
Skotijas Karaliste (daļēji) (līdz 1707) Anglijas Karaliste (līdz 1707) Lielbritānijas Karaliste (1707–1800) Apvienotā Karaliste (1801–pašlaik) |
Allegiance | Apvienotās Karalistes Karalis |
Tips | Armija |
Loma | Sauszemes bruņotie spēki |
Lielums |
76 220 aktīvajā dienestā (2023. gada jūlijs)[3] 4140 Gurkas ( 2023. gada jūlijā)[3] 26 760 Brīvprātīgie rezervisti (2023. gada jūlijā)[3] |
Daļa no | Lielbritānijas bruņotie spēki |
Website | https://www.army.mod.uk/ |
Komandieri | |
Armijas Virspavēlnieks | Čārlzs III Vindzors |
Ģenerālštāba priekšnieks | Ģenerālis Sers Patriks Sanderss[4] |
Ģenerālštāba priekšnieka vietnieks | Ģenerālleitnants Šerona Nesmita[5] |
Armijas virsseržants | Varentoficieris Pols Keirnijs |
Ordeņi | |
Kara karogs | |
Neceremoniālais karogs |
Mūsdienu Lielbritānijas armijas vēsture aizsākās 1707. gadā, pirms tam pastāvot Anglijas armijai un Skotijas armijai kuras tika izveidotas 1660. gada atjaunošanas laikā. Termins Britu armija tika pieņemts 1707. gadā pēc Anglijas un Skotijas savienības akta parakstīšanas.[7]
Britu armijas locekļi zvēr uzticību monarham kā savam armijas virspavēlniekam,[8] taču 1689. gada tiesību aktam un 1689. gada tiesību prasījuma aktam ir nepieciešama parlamenta piekrišana, lai kronis varētu uzturēt miera laika pastāvīgu armiju.[9] Tāpēc parlaments apstiprina armiju, pieņemot Bruņoto spēku likumu vismaz reizi piecos gados. Armiju pārvalda Lielbritānijas Aizsardzības ministrija un komandē Ģenerālštāba priekšnieks.
Britu armija ir piedalījusies lielākajos miltārajos konfliktos starp pasaules lielvarām, tostarp Septiņu gadu karā, Amerikas revolucionārajā karā, Napoleona karos, Krimas karā un Pirmajā un Otrajā pasaules karā. Lielbritānijas uzvaras lielākajā daļā šo izšķirošo karu ļāva tai ietekmēt notikumus pasaulē un nostiprināties kā viena no pasaules vadošajām militārajām un ekonomiskajām lielvarām.[10]
Kopš aukstā kara beigām Lielbritānijas armija ir bijusi izvietota vairākās konfliktu zonās, bieži vien kā ekspedīcijas spēku, koalīcijas spēku vai Apvienoto Nāciju Organizācijas miera uzturēšanas operācijas sastāvdaļa.[11]