Brakara Augusta

Brakara Augusta (latīņu: Bracara Augusta) ir sena romiešu pilsēta Portugālē, valsts ziemeļu daļā, kas Romas impērijas laikā atradās Tarrakonas Spānijas provincē. Tas bija viens no sešiem Tarrakonas Spānijas tiesu apgabalu centriem. Pēc Diokletiāna reformas tā bija Galēkijas (latīņu: Gallaecia) provinces galvaspilsēta. Mūsdienās šī pilsēta saucas Braga.

Brakara Augusta
Bracara Augusta
Brakaras romiešu termu paliekas.
Brakara Augusta
Atrašanās vieta	Kavadu, Portugāle
Koordinātas	41°32′47.4″N 8°25′47.7″W
Veids	Pilsēta
Vēsture
Kultūras	Romiešu
Piezīmes
Stāvoklis	Drupas
Publiska piekļuve	Arheoloģiskais parks

Vēsture

Pilsētu dibināja imperators Augusts, domājams, 16. gadā pr.Kr.^[1] iepriekšējās ķeltibēru pilsētas vietā, kad reģions bija galīgi nomierinājies pēc romiešu invāzijas. Sākotnēji Brakara tika iekļauta Transdūrijas pagaidu reģionā, bet pēc tam Tarrakonas Spānijā.

Pēc dažiem avotiem (Plīnijs un Ptolemajs) sākotnēji tā bija brakaru ķeltu cilts galvaspilsēta, no kuras Brakara Augusta ieguva savu vēlāko nosaukumu.

Flāviju valdīšanas periodā Brakara Augusta ieguva municipālo statusu un kļuva par konventa rezidences vietu, kuram deva savu nosaukumu — Conventus Bracarensis, un kas pildīja administratīvās funkcijas plašā teritorijā.

Uzraksti, īpaši uz sarkofāgiem, liek domāt, ka pilsētu apdzīvoja galvenokārt vietējie iedzīvotāji. Lielākā šo uzrakstu daļa tiek datēta ar Flāviju un Antonīnu valdīšanas laiku. Pēdējā attīstības periodā, 2. gadsimtā, pilsēta ieguva savu vislielāko izplatību — ap 48 hektāriem.

Pēc Diokletiāna reformas tā kļuva par Galēkijas provinces galvaspilsētu, kas tika izveidota, sadalot Tarrakonas Spāniju trijās mazākās provincēs. Pēc kristietības pieņemšanas 388. gadā tā kļuva jau par Brakaras bīskapijas rezidenci, un pirmais bīskaps bija Paterno.

5. gadsimta sakumā pilsētu iekaroja svēvi, kas Brakaru izvēlējās par savas karalistes galvaspilsētu, līdz 585. gadā Leovigilds to iekļāva Vestgotu karalistes sastāvā.

Ekonomika

Brakara Augusta bija nozīmīgs tirdzniecības centrs, kas guva lielu labumu no intensīvas un labi organizētas kuģniecības, kas sasaistīja dažādus Romas impērijas ražošanas centrus. Pārdodamo preču sortimentā izcēlās keramika, stikls, luksusa preces, pārtikas produkti, kā piemēram vīns, zivju produkti un olīveļļa.

Brakaras Augustas ģeostratēģiskais izvietojums kā nozīmīga tirgus vieta veicināja amatnieku un specializētu darbnīcu izveidi, kur ražoja keramikas izstrādājumus, stiklu, bronzu, zelta un dzelzs lējumus, kā arī tekstīlijas un krāsu pigmentus. Kaut arī šīs darbnīcas pārsvarā bija izvietotas pilsētas nomalēs, taču to atrašanās pēdas Brakarā tika konstatētas.

Apbūve

Fonte do Ídolo svētavota kompleksa paliekas.

Pilsēta celta pēc šaha galdiņa plānojuma. Apbūves saliņām bija kvadrātveida forma 44,4 metri garumā, kas atbilst apmēram 120 romiešu pēdām. Taču šis plānojums netika realizēts konsekventi. Vairākām ielām, vismaz no vienas puses, bija uzcelti portiki. Pilsētas senākās daļas tika atrastas Alto of Cividade, pilsētas augstākajā punktā. Pilsēta vēl vairāk paplašinājās Jūliju-Klaudiju valdīšanas laikā.

Tikai nedaudzas sabiedriskās ēkas bija droši konstatētas. Teātra paliekas bija atrastas pilsētas rietumu daļā. Blakus tam bija iespējams atrakt labi saglabājušās romiešu termas. Abas šīs celtnes ir attiecināmas uz 2. gadsimta sākumu.

Taisni uz dienvidiem no senās pilsētas vārtiem atradās Fonte do Ídolo, 1. gadsimta romiešu svētavota paliekas. Šīs drupas iespējams bija daļa no lielāka tempļa kompleksa. Varētu būt, ka šis komplekss bija veltīts Tongoenabiagam, kas bija Galēkijas kastreho tautas dubultdievs — Tongo un Nabia, un skaitījās ūdens dievs. Tongoenabiago tiek interpretēts kā "upes dievs, kurš zvēr".

Atsauces

1. Esteves, Alexandra, “Entre a pobreza e a marginalidade: mendigos e vagabundos no Alto Minho de oitocentos”, in Interconexões-Revista de Ciências Sociais, vol. 1, n.º 1, 2013. 13.lpp.