Boloņa

Boloņa (itāļu: Bologna) ir pilsēta Itālijas ziemeļos starp Po upi un Apenīniem. Emīlijas-Romanjas reģiona un Boloņas metropoles administratīvais centrs.

Šis raksts ir par Itālijas pilsētu. Par Francijas pilsētu skatīt rakstu Buloņa.

Boloņa
pilsēta
Bologna
Karogs Ģerbonis
Boloņa Rādīt kartē "Itālija" Boloņa Rādīt kartē "Emīlija-Romanja"
Koordinātas: 44°30′27″N 11°21′5″E
Valsts	Itālija
Reģions	Emīlija-Romanja
Metropole	Boloņa
Platība
• Kopējā	140,7 km2
Augstums	54 m
Iedzīvotāji (2023)[1]
• kopā	387 971
• blīvums	2 745,5/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Mājaslapa	www.comune.bologna.it
Boloņa Vikikrātuvē

Slavena ar 1088. gadā dibināto Boloņas Universitāti, kura tiek uzskatīta par vecāko Rietumu pasaulē. Universitātē mācījušies daudzi viduslaiku ievērojamākie cilvēki (Dante, Petrarka, Tomass Bekets, Roterdamas Erasms, Koperniks). Arī mūsdienās tā tiek uzskatīta par vienu no labākajām Eiropā un tajā mācās apmēram 100 000 studentu.

No 1945. gada līdz pat 1999. gadam Boloņā valdījušas kreisi noskaņotas partijas, tā tradicionāli bijusi sociālistisko un komunistisko intelektuāļu centrs. 1999. gadā pilsētā vēlēšanās uzvarēja centriski labējā koalīcija. Bet no 2004. gada Boloņu atkal pārvalda kreisi noskaņoti politiķi.

Ekonomikā pazīstama ar zīmoliem Ducati (motocikli), Lamborghini (auto), Maserati (auto, mūsdienās Modēnā).

Senas tradīcijas kulinārijā, slavenākie ēdieni — Boloņas mērce (ragù alla bolognese), tortellini, mortadella (tradicionālā Boloņas desa).

Vēsture

Pilsētu, nosaucot to par Felsīnu (Felsina), ap 534. gadu p.m.ē. dibinājuši etruski. 4. gadsimtā p.m.ē. apmetni ieņēma ķeltu tauta boji (boii). Kad 189. gadā p.m.ē. romieši šeit nodibināja koloniju, to nosauca boju vārdā par Bononiju (Bononia). Cits jēdziens, kurā ir saglabāts boju nosaukums, ir Bohēmija. 88. gadā p.m.ē. apmetne kļuva par municipiju. Romas impērijas laikā Boloņa bija otrā lielākā pilsēta Itālijā.

Pēc pagrimuma Boloņa atdzima 5. gadsimtā, kad pilsētā darbojās bīskaps Svētais Petronijs. Pēc Romas krišanas Boloņa bija Ravennas eksarhāta pierobežas pilsēta. 728. gadā pilsētu ieņēma langobardu karalis Liutprands.

11. gadsimtā Boloņa attīstījās kā brīva komūna, un 1164. gadā tā iestājās Lombardijas līgā pret Frīdrihu Barbarosu. 1088. gadā tika nodibināta Studio, kas bija sākums slavenajai Boloņas Universitātei.

1256. gadā Boloņa izdeva Legge del Paradiso (Paradīzes likumu), izpirkdama Boloņas iedzīvotājus no dzimtbūšanas, izmantojot sabiedriskās finanses. Gvelfu un Gibelīnu kara laikā 1325. gadā Boloņa (Gvelfi) zaudēja Zapolino kaujā Modēnai (Gibelīni) un Boloņa bija spiesta meklēt pāvesta aizsardzību. 14. gadsimta beigās un 15. gadsimta sākumā par Boloņu cīnījās vietējā vara, Pāvesta valsts un Milānas Viskonti dzimta.

15. gadsimta vidū varu pilsētā ieguva Bentivoljo dzimta. Boloņa piedzīvoja savus uzplaukumu un tā kļuva par vienu no Renesanses centriem, tomēr 1506. gadā pāvesta karaspēks ieņēma pilsētu. Tomēr pilsētas uzplaukums turpinājās un 16. un 17. gadsimtā šeit uzplauka Boloņas skolas glezniecība.

Napoleona laikā Boloņa vispirms bija Cispadānas republikas galvaspilsēta, bet vēlāk ietilpa Cisalpīnas republikā. Pēc Napoleona sakāves Boloņa atkal ietilpa Pāvesta valstī. 1831. un 1849. gadā Boloņa sacēlās pret pāvesta varu.

1859. gadā pilsēta balsoja par iekļaušanos Sardīnijas Karalistē un tā kļuva par apvienotās Itālijas daļu.

Otrā pasaules kara izskaņā daļa pilsētas cieta kaujās.

1980. gada 2. augustā terora aktā Boloņas dzelzceļa stacijā gāja bojā 85 cilvēki. Tiek uzskatīts, ka spridzināšanu veica galēji labējās organizācijas Ordine Nuovo biedri.

Cilvēki

Boloņā dzimuši:

• Frančesko Albani (Francesco Albani) (1578-1660) — mākslinieks
• Uliss Androvandi (Ulisse Aldrovandi) (1522-1605) — dabaszinātnieks
• Alesandro Algardi (Alessandro Algardi) (1598-1654) — mākslinieks
• Adriano Bančēri (Adriano Banchieri) (1568-1634) — komponists
• Džordžo Basani (Giorgio Bassani) (1916-2000) — rakstnieks
• Benedikts XIV (Benedictus XIV) (1675-1758) — pāvests
• Stefano Beni (Stefano Benni) (1947-) — rakstnieks
• Laura Beti (Laura Betti) (1934-2004) — aktrise
• Rafaels Bombeli (Rafael Bombelli) (1526—1573) — matemātiķis
• Lodoviko Ferari (Lodovico Ferrari) (1522-1565) — matemātiķis
• Džanfranko Fini (Gianfranco Fini) (1952-) — politiķis
• Luidži Galvāni (Luigi Galvani) (1737-1798) — ārsts
• Gregors XIII (Gregorius XIII) (1502-1585) — pāvests
• Gregors XV (Gregorius XV) (1554-1623) — pāvests
• Frančesko Marija Grimaldi (Francesco Maria Grimaldi) (1618-1663) — matemātiķis
• Inokentijs IX (Innocentius IX) (1519-1591) — pāvests
• Agostino Karači (Agostino Carracci) (1557-1602) — mākslinieks
• Anibale Karači (Annibale Carracci) (1560-1609) — mākslinieks
• Ludoviko Karači (Ludovico Carracci) (1555-1619) — mākslinieks
• Pjērluidži Kolina (Pierluigi Collina) (1960-) — futbola tiesnesis
• Džuzepe Marija Krespi (Giuseppe Maria Crespi, 1665-1747) — mākslinieks
• Guljelmo Markoni (Guglielmo Marconi) (1874-1937) — radio izgudrotājs
• Džovani Batista Martini (Giovanni Battista Martini) (1706-1784) — mūziķis
• Džordžo Morandi (Giorgio Morandi) (1890-1964) — mākslinieks
• Pjērs Paolo Pazolīni (Pier Paolo Pasolini) (1922-1975) — kinorežisors
• Romano Prodi (Romano Prodi) (1939-) — politiķis
• Džudo Reni (Guido Reni) (1575-1642) — mākslinieks
• Otorīno Respīgi (Ottorino Respighi) (1879-1936) — komponists
• Alberto Tomba (Alberto Tomba) (1966-) — kalnu slēpotājs
• Kristiāns Vjeri (Christian Vieri) (1973-) — futbolists
• Alesandro Dzanardi (Alex Zanardi) (1966-) — autobraucējs

Atsauces

1. https://demo.istat.it/?l=it.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Boloņa.
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
• Ebreju enciklopēdijas raksts (angliski)