Liutprands

Liutprands (latīņu: Liutprandus; dzimšanas gads nezināms, miris 744. gadā) bija langobardu karalis no 712. līdz 744. gadam ar rezidenci Pāvijā.

Liutprands Liutprandus
Langobardu karalis
Amatā 712. gads — 744. gads
Priekštecis	Ansprands
Pēctecis	Hildeprands
Dzimšanas dati	?
Miršanas dati	744. gads Pāvija, Langobardu karaliste (Lombardija,  Itālija)
Apglabāts	San Pietro in Ciel d'Oro, Pāvija, Lombardija,  Itālija
Tēvs	Ansprands
Māte	Teodorada
Dzīvesbiedrs(-e)	Guntruda
Reliģija	katolisms

Glābjoties no Ariperta II, jaunības dienas pavadīja kopā ar tēvu Ansprandu Bavārijā. Atgriezās Lombardijā 712. gadā un pēc tēva nāves ieņēma troni.

Kad 726. gadā Bizantijas imperators Leons III Izaurs sāka ikonoklasma kustību, Liutprands uzbruka Bizantijas īpašumiem Itālijā, ieņemot Emīliju. 728. gadā ar Romas pāvestu Gregoru II noslēdza t.s. Sutru dāvinājumu, piešķirot pāvestam zemes ap Romu, tādējādi likdams pamatus Pāvesta valstij. Liutprands ieņēma Korsiku, lai aizsargātu to no mauru izbrukumiem no Baleāru salām. Tika atvairīti slāvu uzbrukumi Friuli. Liutprands nodibināja draudzīgas attiecības ar franku valdnieku Kārli Martelu, palīdzēdams tam cīņā pret mauriem. 735./36. gadā, sakarā ar slimību, piekrita, ka Hildeprands tika iecelts par līdzvaldnieku. Cīnījies pret Romas pāvestu Gregoru III, aplenkdams Romu.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Liutprands.
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)