Bitumens

Bitumens (latīņu: bitumen — ‘zemes piķis’) jeb piķis ir no naftas vai akmeņoglēm destilācijas procesā iegūts organisks materiāls, kas tiek izmantots ceļu asfaltēšanai, hidroizolācijai un citu dažādu segumu izgatavošanā. Bitumeni pēc viskozitātes iedalās cietajos (piķis), puscietajos (izmanto ceļa seguma izveidošanai, jumta segumu ruļļmateriāliem, hidroizolācijai, mastikai) un šķidrajos bitumenos (ceļu būve). Dabisko bitumenu dabā sastop iežos- kaļķakmeņos, dolomītos, smilšakmeņos, iežus, kas satur 5%...20% dabiskā bitumena, sauc par asfaltiežiem. Naftas bitumeni ir naftas un naftas sveķaino atlikumu pārstrādes produkti.^[1] Tas šķīst organiskajos šķīdinātājos (piemēram, benzīnā). Bitumens labi saistās ar koksni, betonu un metāliem. Bitumenam nav poru un tukšumu.

Šķidrais bitumens

Pēc iegūšanas veida bitumenu iedala:

1. Atlikumu bitumens jeb gudrons.
2. Oksidētais bitumens. Iegūst, pūšot gaisu caur naftas atlikumiem. Skābekļa ietekmē tas sablīvējas un oksidējas.
3. Krekinga bitumens. Iegūst, naftas produktus sadalot augstā temperatūrā (termiskais krekings).

Ārējās saites

• «Bitumen» (angliski). The Canadian Encyclopedia. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-09-08. Skatīts: 2011-10-16.

1. J. Kaurāts. «Rūpniecības, celtniecības un sanitārās tehnikas pamati», 1980.gads. 106. lpp.