Banska Štjavnica
pilsēta Slovākijā From Wikipedia, the free encyclopedia
pilsēta Slovākijā From Wikipedia, the free encyclopedia
Banska Štjavnica (slovāku: Banská Štiavnica) ir pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabala Banska Štjavnicas apriņķa centrs. Ģeoloģiski pilsēta atrodas sena milzīga vulkāna kalderas iekšpusē. Sens kalnrūpniecības centrs. Pilsēta un tās apkārtne iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Banska Štjavnica Banská Štiavnica | ||
---|---|---|
Banska Štjavnicas centrālais laukums | ||
| ||
Koordinātas: 48°27′29″N 18°53′55″E | ||
Valsts | Slovākija | |
Apgabals | Banska Bistricas apgabals | |
Apriņķis | Banska Štjavnicas apriņķis | |
Pilsētas tiesības | 1238 | |
Platība | ||
• Kopējā | 46,74 km2 | |
Augstums | 621 m | |
Iedzīvotāji (2021)[1] | ||
• kopā | 9 628 | |
Laika josla | CET (UTC+1) | |
• Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | |
Mājaslapa |
www | |
Banska Štjavnica Vikikrātuvē |
Vēsturiski ievērojams sudraba ieguves centrs. Derīgo izrakteņu ieguve pilsētas apkārtnē zināma no 3. gadsimta p.m.ē., kad šeit dzīvoja ķelti. Pilsētas tiesības no 1238. gada. Tāpat kā vairums Slovākijas pilsētu, tā gadsimtiem atradusies Ungārijas sastāvā, tās ungāriskais nosaukums ir Šelmecbāņa (ungāru: Selmecbánya). 1448. gadā pilsētu nopostīja spēcīga zemestrīce. 1627. gadā pirmoreiz pasaulē šeit raktuvēs tika izmantots šaujampulveris. Tika izveidotas sarežģītas hidrotehniskās būves — mākslīgie ezeri jeb t.s. tajhi (tajchy), kas saglabājušies līdz mūsdienām. 1735. gadā Banska Štjavnicā tika nodibināta pirmā Ungārijas kalnu skola, bet 1783. gadā — pirmā kalnu akadēmija. Tā tiek uzskatīta par pirmo tehnisko universitāti pasaulē. 1782. gadā Banska Štjavnica bija trešā lielākā Ungārijas pilsēta. Pēc Pirmā pasaules kara iekļāvās Čehoslovākijā. No 1993. gada — Slovākijā.
Pēc etniskās piederības vairums pilsētas iedzīvotāju ir slovāki (93,9 %). Pēc reliģiskās pārliecības — katoļi (65 %), grieķu katoļi (18,9 %), nereliģiozi (7,6 %).
Banska Štjavnica ir ungāru astronoma Miksas Hella (Hell Miksa, 1720—1792) dzimtā pilsēta. No 1769. līdz 1777. gadam kalnu skolā par pasniedzēju strādāja Džovanni Antonio Skopoli, bet no 1847. līdz 1849. gadam — Kristiāns Doplers. Vietējā licejā savulaik mācījies ungāru nacionālais dzejnieks Šāndors Petēfi.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.