![cover image](https://wikiwandv2-19431.kxcdn.com/_next/image?url=https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/a/a2/NSRW_Bacteria.png/640px-NSRW_Bacteria.png&w=640&q=50)
Baktēriju morfoloģija
From Wikipedia, the free encyclopedia
Baktēriju morfoloģija ir mikrobioloģijas apakšnozare, kas pēta baktēriju formu, struktūru un uzbūvi,[1] spēju kustēties, sporu veidošanu un vairošanās veidus.[2] Baktērijas parasti ir vienšūnas organismi[2], kas var veidot ķēdes vai kolonijas.[3][2] Izšķir daudz dažādu baktēriju formu, piemēram, lodveida, nūjiņveida, izliektas, diegveida.[1][4] Izmēri svārstās robežās no 0,05 μm (nanobaktērijas) līdz 0,6 mm (piemēram, Thiomargarita namibiensis).[5][6]
![Thumb image](http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/a/a2/NSRW_Bacteria.png/640px-NSRW_Bacteria.png)
Baktēriju šūnu forma un struktūra ir unikālas īpašības, kas atšķir tās ne tikai no citiem organismiem, bet arī savā starpā. Šūnu sieniņas bioķīmiskie un strukturālie komponenti ir galvenās pazīmes, kas ir izmantotas baktēriju klasifikācijā. Šīs pazīmes ir svarīgas arī baktēriju virulences noteikšanai. Baktērijas raksturo arī spēja izdalīt ekstracelulāras vielas, struktūras, kas padara baktērijas kustīgas vai adhezīvas pret substrātu, citoplazmas saturs un molekulu atrašanās uz šūnas virsmas, kuras var noteikt ar specifiskām antivielām.[7]