From Wikipedia, the free encyclopedia
"Astoņarpus" (itāļu: Otto e mezzo, 8½) ir 1963. gada Itālijas un Francijas sirreālā komēdijdrāmas filma, kuras režisors ir Federiko Fellīni. Filmā galvenās lomas attēlo Marčello Mastrojanni, Anuka Emē, Rosella Falka un Klaudija Kardināle.
| Astoņarpus | |
|---|---|
 | |
| Oriģinālais nosaukums |
8½ Otto e mezzo |
| Žanrs | sirreālisms, komēdija, drāma |
| Režisors | Federiko Fellīni |
| Producents |
|
| Scenārija autors |
|
| Galvenajās lomās |
|
| Mūzika | Nino Rota |
| Operators | Džanni Di Venaco |
| Studija |
|
| Izplatītājs |
|
| Izdošana |
|
| Ilgums | 138 minūtes |
| Valsts | |
| Valoda | itāļu |
| IMDb profils | |
Filma ir par slavenu itāļu kinorežisoru Gvido Anselmi (Mastrojanni), kurš, uzņemot zinātniskās fantastikas filmu, cieš no radošās krīzes.
"Astoņarpus" ieguva Amerikas Kinoakadēmijas balvas par labāko filmu svešvalodā un labākajiem kostīmiem. "Astoņarpus" tiek uzskatīta par eksperimentālo filmu. Britu Filmu institūta Sight & Sound 50 visu laiku labāko filmu kritiķu sarakstā filma ierindojās 10. vietā, savukārt režisoru sarakstā tā ierindojās 4. vietā.[1] 2018. gadā filma ieņēma 7. vietu BBC 100 izcilāko svešvalodu filmu sarakstā.[2] Tā tiek uzskatīta par vienu no visu laiku labākajām un ietekmīgākajām filmām.
Gvido Anselmi ir slavens itāļu kinorežisors, kurš cieš no radošās krīzes. Apstājies pie savas jaunākās filmas, kurā iekļautas autobiogrāfiskas atsauces, viņš ir zaudējis iedvesmu gan māksliniecisko, gan laulības problēmu dēļ. Mēģinot atgūties greznā kūrortā, Gvido nolīgst kādu labi pazīstamu kritiķi, lai tas pārskatītu viņa idejas filmai, taču viņš tās kritizē. Gvido redz sapņus par “ideālu sievieti”, ko viņš uzskata par sava stāsta atslēgu. Pie viņa ierodas viņa mīļākā Karla. Neskatoties uz visu, viesnīcā uzturas filmas veidotāji, kā arī ir izbūvēts milzīgs komplekss ar kosmosa kuģa palaišanas platformu zinātniskās fantastikas filmai.
Gvido atzīstas kardinālam, ka nav laimīgs. Kardināls atbild, jautājot, kāpēc viņam vajadzētu būt laimīgam, jo tāds nav viņa darbs. Gvido uzaicina pie sevis atsvešināto sievu Luīzu un viņas draugus. Uzzinot, ka viņš ir neuzticīgs, viņi sastrīdas. Tikmēr producents, neapmierināts ar filmēšanās kavēšanos, sarīko seansu, lai apstiprinātu aktierus lomām. Luīze, redzot, ka Gvido viņu un Karlu savā filmā izmanto kā varoņu prototipus, beidzot nolemj šķirties no Gvido un pārmet viņam savtīgumu un nepatieso redzējumu uz viņu laulības dzīvi, ko viņš demonstrēs filmā. Pēc šī strīda Gvido sāk ienīst savu iecerēto filmu. Atgriežoties seansā, Gvido redz Klaudiju, kura izskatās tieši tāpat kā “ideālā sieviete” no viņa vīzijām. Gvido stāsta viņai, ka filma ir par izdegušu vīrieti, kurš “ideālajā sievietē” atrod glābiņu. Klaudija secina, ka galvenais varonis ir nesimpātisks, jo nav spējīgs mīlēt.
Producents paziņo, ka filmēšana sāksies pēc nedēļas, un aizved Gvido līdz kosmosa kuģa palaišanas platformai, kur notiks preses konference. Tur žurnālisti viņam uzbrūk ar jautājumiem. Nespējot to izturēt, Gvido metaforiski iedomājas, ka nošaujas. Kompleksu sāk demontēt, un kritiķis atzīstas, ka Gvido rīkojas pareizi, atceļot filmu.
Filmas beigās parādās visi varoņi, ar ko Gvido iepazinies filmas gaitā. Visi sāk dejot ap filmas dekorācijām.
"Astoņarpus" ir autobiogrāfiska filma.[3][4] Tā ir par grūtībām, kas saistītas ar radošo procesu, un gan tehniskajām, gan personīgām problēmām, ar kādām saskaras mākslinieki, kad no viņiem gaida kaut ko personisku, vienlaikus saskaroties ar savām problēmām.
Filmas nosaukums simbolizē astoto ar pusi režisēto filmu.[3]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
.svg){kind=small}
