Ārtavs
From Wikipedia, the free encyclopedia
Ārtavs,[1] artavs[2] jeb artigs (zviedru: örtug, vācu: Artig, krievu: артуг) bija viduslaiku Ziemeļeiropas valstu monēta, ko līdz 1422. gada monetārajai reformai kala arī Livonijas konfederācijas naudas kaltuvēs. Ārtavus lietoja Hanzas savienības tirgoņi arī Novgorodas un Pleskavas zemē.[3] Pirmos 1,2 gramu sudraba ārtavus sāka kalt 1370. gadā zviedru karalis Albrehts no Mēklenburgas (valdīja 1364—1389), vēlāk ārtavu svars pakāpeniski samazinājās līdz 0,54 gramiem 1534. gadā. Pēdējos ārtavus Zviedrijā izkala 1776. gadā.
- Šis raksts ir par sudraba monētu. Par citām jēdziena Artavs nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.