Aprīļa pučs
From Wikipedia, the free encyclopedia
Aprīļa pučs bija Baltijas landesvēra vācu kareivju veidotās Trieciengrupas un no Vācijas atbraukušā Pfefera brīvkorpusa kareivju īstenots apvērsums Liepājā Latvijas brīvības cīņu laikā, 1919. gada 16. aprīlī, kura rezultātā līdz jūnija beigām tika gāzta Kārļa Ulmaņa vadītā Latvijas Pagaidu valdība, un tās vietā pie varas Kurzemē un daļā Zemgales nāca pučistu izveidotais Brimmera-Borkovska kabinets, bet 10. maijā Andrieva Niedras vadītā Niedras valdība. Apvērsumu veica "Dzimtenes frontes karaspēka Drošības komiteja", kuru veidoja vācbaltiešu virsnieki — brāļi fon Manteifeļi, Mateuss fon Reke, Arnolds fon Maidels.
![Thumb image](http://upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/thumb/9/97/Pirm%C4%81_Pagaidu_vald%C4%ABba_uz_Saratova_1919.jpg/320px-Pirm%C4%81_Pagaidu_vald%C4%ABba_uz_Saratova_1919.jpg)
Apvērsuma rezultātā Latvijā no aprīļa līdz jūnijam vienlaikus bija trīs valdības: Pētera Stučkas vadītā padomju LSPR un divas Pagaidu valdības: Ulmaņa, kas atradās jūrā uz kuģa un nevarēja ietekmēt notikumu gaitu (tai pakļāvās tikai Ziemeļlatvijas brigāde), un Niedras, kas atradās karaspēka (Baltijas landesvērs, Dienvidlatvijas brigāde, Dzelzsdivīzija) ietekmē. Niedras valdība pilnībā pakļāvās Vācijas armijas komandiera un Liepājas militārā gubernatora fon der Golca diktātam, līdz ar to strauji mainījās tautas noskaņojums par labu līdz tam nepopulārajai Ulmaņa valdībai (piemēram, strauji pieauga brīvprātīgo skaits rekrutēšanas punktos, bet pirms puča Latvijas iedzīvotāji centās izvairīties no mobilizācijām).
Politisko situāciju par labu Ulmanim mainīja Cēsu kaujas, kuru rezultātā Igaunijas armija sakāva Niedru atbalstošās landesvēra un Dzelzdivīzijas vienības. 27. jūnijā Ulmaņa Pagaidu valdība nokāpa no kuģa Liepājā, bet 7. jūlija pievakarē ar tvaikoni Saratov devās uz Rīgu. Tiesa, pēc Antantes prasības, Ulmaņa pirmajai valdībai bija jāatkāpjas, izveidojot otru Ulmaņa valdību, kurā iekļāva mazākumtautību pārstāvjus.