Apdziras (latīņu: Huperzia) ir staipekņu dzimtas (Lycopodiaceae) ģints. Sākotnēji tās tika iekļautas radniecīgajā staipekņu ģintī (Lycopodium).[1] Apdzirām, atšķirībā no citiem staipekņiem, sporu nesēji (sporangiji) atrodas starp lapām — visbiežāk stumbra vidusdaļā, nevis vālītēs zaru galotnēs.[2]
| Apdziras Huperzia | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Apakšvalsts | Paparžaugi (Pteridophytes) |
| Nodalījums | Staipekņu nodalījums (Lycopodiophyta) |
| Klase | Staipekņu klase (Lycopodiopsida) |
| Rinda | Staipekņu rinda (Lycopodiales) |
| Dzimta | Staipekņu dzimta (Lycopodiaceae) |
| Apakšdzimta | Apdziru apakšdzimta (Huperzioideae) |
| Ģints | Apdziras (Huperzia) |
 Apdziras Vikikrātuvē | |
PPG I klasifikācijā (2016) apdziras ir viena no apdziru apakšdzimtas (Huperzioideae) trim ģintīm, tajā iekļautas 25 sugas.[3] Citi avoti šo apakšdzimtu sīkāk nedala un atzīst tikai Huperzia ģinti ar aptuveni 340 sugām.[4]
Latvijā sastopama tikai viena suga — apdzira (Huperzia selago).
Apraksts
Apdziru ģints augiem ir stāvi, šķērsgriezumā apaļi, nezaroti dzinumi vai arī stumbra galotne dakšveidīgi zarojas. Tiem nav ložņājošu stumbru, kas raksturīgi vairākām staipekņu sugām. Stumbru klāj sīkas trīsstūrveida vai lancetiskas lapas. Stumbra vidusdaļā starp lapām veidojas ieapaļi sporu nesēji (sporangiji), kuros attīstās tetraedra formas sporas. Apdziru sporas var būt ar seklām rievām, vidusdaļā ieliektas. Tām dīgstot, izveidojas gametofīts - protallijs, kura attīstība notiek pazemē. Tā kā protallijs bez gaismas nevar veikt fotosintēzi, tā barošanās ir atkarīga no mikorizas sēnēm.[5]
Starp lapām var attīstīties pumpuriem līdzīgi veidojumi, kas pēc nobriešanas atdalās no auga stumbra, tādējādi apdziras spēj vairoties vegetatīvi. Tā kā dabā pastāv dažādu apdziru sugu krustošanās, šāds vairošanās veids ļauj izplatīties arī sterilajiem hibrīdiem.[5]
Ekoloģija
Dažādas apdziru sugas sastopamas mērenajā klimata joslā, Alpu un tropiskajos Āzijas kalnos.[6] Apdziras aug uz zemes vai uz klintīm. Atšķirībā no tropu apdziru ģints (Phlegmariurus), tām nav epifītisku sugu.[5]
Atsauces
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
