Anna Stjuarte
From Wikipedia, the free encyclopedia
Anna Stjuarte (angļu: Anne Stuart; dzimusi 1665. gada 6. februārī, mirusi 1714. gada 1. augustā) bija pirmais Lielbritānijas monarhs. No 1702. gada 8. marta bija Anglijas, Skotijas un Īrijas karaliene. Pirms viņas valdīja Viljams III (Skotijā kā Viljams II), Annas svainis. Annas tēvs Džeimss II, kurš bija pārgājis katolicismā, tika gāzts no troņa pēc t.s. Slavenās revolūcijas, kas notika 1688./89. gadā. Svainis Viljams III un māsa Marija II abi kļuva par monarhiem, kas ir vienīgais gadījums britu vēsturē. Pēc Marijas nāves 1694. gadā Viljams III valdīja vienpersoniski līdz savai nāvei 1702. gadā.
Anna Anne | |
---|---|
Anglijas, Skotijas un Īrijas karaliene (no 1707. gada - Lielbritānijas un Īrijas karaliene) | |
Amatā 1702. gada 8. aprīlī — 1714. gada 1. augustā (kronēta 1702. gada 23. aprīlī) | |
Priekštecis | Viljams III |
Pēctecis | Džordžs I |
| |
Dzimšanas dati |
1665. gada 6. februārī Sendžeimsa pils, Londona, Anglijas Karaliste ( Apvienotā Karaliste) |
Miršanas dati |
1714. gada 1. augustā Kensigtonas pils, Londona, Anglijas Karaliste ( Apvienotā Karaliste) |
Apglabāts | Vestminsteras abatija, Londona, Apvienotā Karaliste |
Dinastija | Stjuartu dinastija |
Tēvs | Džeimss II |
Māte | Anna Haida |
Dzīvesbiedrs(-e) | Dānijas Džordžs |
Bērni | Princis Viljams |
Paraksts |
1707. gada 1. maijā, saskaņā ar Ūnijas aktu, Anglija un Skotija tika apvienota vienā valstī, izveidojoties Lielbritānijas Karalistei. Anna kļuva par tās pirmo valdnieci, vienlaicīgi būdama Īrijas karaliene. Anna valdīja 12 gadus, nomirstot 1714. gada augustā.
Tā kā karaliene Anna mira, neatstājot dzīvus pēcnācējus, Stjuartu dzimtas tiešā līnija bija izmirusi. Pēc viņas tronī kāpa Annas otrās pakāpes brālēns Hannoveres kūrfirsts Džordžs I, dibinot Hannoveres dinastiju. Džordžs I bija Bohēmijas Elizabetes mazdēls, savukārt Elizabete bija Džeimsa I Stjuarta meita.[1]