Stjuartu dinastija
From Wikipedia, the free encyclopedia
Stjuarti (sākotnēji Steward, Stewart, kopš XVI gs. franciskotā versijā Stuart) bija Skotijas aristokrātu dzimta, kas valdīja Skotijas karalistē (1371.-1649. un 1660.-1707.), Anglijas karalistē (1603.-1649. un 1660.-1707.), Lielbritānijas karalistē (1707.-1714.).
Pirmais zināmais šīs dzimtas pārstāvis bija XI gs. Dolas (Dol de Bretagne) un Komburgas (Combourg) firsta senešals Flālds I (Flaald the Seneschal). Viņa mazdēls Flālds II bija Henrija I vasalis un cīņu biedrs. Flālda brālis Viljams (baron Sir William d'Aubigny) tika iecelts par Arundelas grāfu (Earl of Arundel) un kļuva par Fitzalanu (Fitz-Alan) dzimtas aizsācēju. Flālda II mazdēls Volters (Walter the Steward, miris 1177.) Skotijas karalisti pārņēmušajā juku laikā atbalstīja valdnieci Matildi, un tika iecelts par Skotijas senešalu, t.i. pārvaldnieku - Augsto lordu stjuartu (Lord High Steward). Tā kā arī viņa pēcnācēji kļuva par lordiem stjuartiem, šis amata nosaukums pamazām kļuva par konkrētās dzimtas apzīmējumu. Sestais lords stjuarts Volters (Walter Stewart) apprecēja Skotijas karaļa Roberta I Brūsa meitu Margaritu (Marjorie Bruce or Margaret de Bruce), savukārt viņu dēls Roberts pēc sava tēvoča Dāvida II Brusa (David II of Scotland) nāves mantoja Skotijas karalistes troni.