Andris Bērziņš (dzimis 1952. gada 26. jūlijā[1] Līgatnē) ir latviešu aktieris.
- Šis raksts ir par aktieri. Par citām jēdziena Andris Bērziņš nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Ātrie fakti Andris Bērziņš, Dzimis ...
Aizvērt
Beidzis mācības Cēsu 1. vidusskolā.[2] 1977. gadā absolvējis Latvijas konservatorijas Teātra fakultāti, 1986. gadā — Kultūras un mākslas zinātņu fakultātes Režijas nodaļu.[3]
Kopš 1974. gada ar pārtraukumiem darbojās Dailes teātrī.[2] Ir bijušas vairākas lomas citos teātros: neatkarīgajā teātrī "Kabata", Jaunajā Rīgas teātrī, Latvijas Nacionālajā teātrī un citos.[2] Tāpat tēlojis kino un TV, tai skaitā attēlojis Jagudinu TV3 seriālā "UgunsGrēks".[2] Piedalījies Ziedoņa akmens stādīšanas pasākumā,[4] Jūlija Krūmiņa memuāru "Iļģuciema pašpuikas stāsti" prezentācijas pasākumā,[5] Latvijas simtgadnieku salidojumā,[6] viesojies raidījumos "Rampas ugunis",[7] "Preses klubs"[8] un "Dienas personība",[9] vadījis Latvijas Autortiesību aģentūras rīkoto Autortiesību bezgalības balvas pasniegšanas sarīkojumu.[10] Bērziņš ir nodarbojies arī ar uzņēmējdarbību, bijis teātra kluba "Austrumu robeža" un neatkarīgā teātra "Kabata" līdzīpašnieks.[2]
Kopā ar Raimondu Paulu, Hariju Spanovski un Jāni Paukštello saņēmis Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvu 2012 nominācijā "Labākais šlāgermūzikas albums"[2] un kopā ar Raimondu Paulu saņēmis Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvu 2020 nominācijā "Šlāgera, kantrī vai rockabilly mūzikas albums".[11] 2010. gadā saņēmis Latvijas Aktieru asociācijas ikgadējo balvu "Āksta cepure".[12]
2003. gadā izdota Gunnara Treimaņa un Lenvijas Sīles grāmata par Andri Bērziņu "Es neesmu pieclatnieks, kas visiem patīk! : aktiera Andra Bērziņa mistērija 5 cēlienos".[13] Andra Bērziņa meita Marija Bērziņa arī ir aktrise.
A. Bērziņa kartīte atrasta publiskotajā VDK savervēto aģentu kartotēkas daļā. Tajā apgalvots, ka viņš kā aģents "Marlo" savervēts 1983. gada decembrī.[14] A. Bērziņš pastāstīja, ka pats piedāvājies kļūt par ziņotāju un garantēt Dailes teātra aktieru grupas "Mūžīgais unisons" atbilstošu uzvedību ārzemēs, ja viņus tādēļ uz tām laidīs. Viņus tomēr neizlaida, un tādēļ ne par ko ziņot Bērziņam neesot nācies.[15]
- "Atjautīgā aukle" (1974), intermēdijās, dons Antonio[1]
- "Orfejs" (1974), Jaunietis[1]
- "Pēdējā barjera" (1974), Jērums, Zuments[1]
- "Brands" (1975), ansambļa skatos[1]
- "Nāc uz manām trepēm spēlēties" (1976), Cēzars Kalniņš[1]
- Dailes teātra jaunās ēkas atklāšanas izrāde "…Visu savu mūžu…" (1976)[1]
- "Putenī" (1978), Zemnieks[1]
- "Tava labā slava" (1978), Koknesis[1]
- "Sapnis vasaras naktī" (1978), Oberons[1]
- Televīzijas koncertizrāde "Skumjš stāsts par Keriju" (1978), Druē[16]
- "Šerloks Holmss" (1979), Moriartijs, Larabijs, Formens u. c.[1]
- "Elizabete, Anglijas karaliene" (1980), Roberts Devērs, Eseksas grāfs[1]
- "Jāzeps un viņa brāļi" (1981), Naftalis, Izašars[1]
- "Džons Neilands" (1982), Bauers[1]
- "Jauna cilvēka memuāri" (1983), Randolfs[1]
- "Krauja" (1982), Jegorka[1]
- "Pazudušais dēls" (1983), Pūlīšu Pauls[1]
- "Un garāka par mūžu diena ilgst" (1984), Tansikbajevs, apsardzes leitnants[1]
- "Kā jums tīk" (1986), režisors (diplomdarbs); Žaks, Amjēns, Korins[1]
- "Mūsu dēli" (1986), Māris[1]
- "Nolemtie" (1986), Kaprālis[1]
- "Indulis un Ārija" (1987), Kuno, bruņinieks[1]
- "Kāds, kura nav" (1988), Iraīds[1]
- Dzejas kompozīcija "In memoriam" (1988)[1]
- "Lidojošā klase" (1988), Mārtiņš[1]
- "Minhauzena precības" (1988), Nariškins[1]
- "Čūska" (1989), Dioģens, "mūžīgais students"[1]
- "Satikšanās" (1989), Jaunais cilvēks[1]
- "Burvīgais ragnesis" (1992), Bruno[1]
- "Henrijs VIII un viņa sešas sievas" (1995)[17]
- "Tobāgo!" (2001), Kornēlijs Hansens[1]
- I. Ziedoņa dzejas koncertizrāde "Attīstību veicinās cilvēki, kas sveicinās" (2003), "Mūžīgā unisona" sastāvā[18]
- "Jāzeps un viņa brāļi" (2005), Juda[19]
- "…Andris Bērziņš jeb…" (2006)[20]
- "Adata" (2007), Vladis[21]
- "Ne tāds kā visi citi" (2008), Viņš[1]
- Ziemassvētku uzvedums "Zirņu vakara gaidās" (2008), Rūķis[1]
- "Slieksnis" (2008)[22]
- "Ja mana sieva uzzinās…" (2009), Ričards Villijs[1]
- "Vīrieši uz nervu sabrukuma robežas" (2009), Džonijs[1]
- Teātra dienas koncertizrāde "Sorrywood'a jeb Varēja būt bet nebij…" (2009)[23]
- "Sala" (2009), Adums[24]
- "Ceplis" (2010), Edgars Ceplis[1]
- "Gaisa grābekļi" (2010), Alfonss Prieciņš[1]
- "Rīt manas kāzas" (2010), Doktors Ņūfīlds[1]
- "Marijas Stjuarte" (2010), Viljams Čečils, barons Berlejs[1]
- "Henrijs VIII. Karaliskais gambīts" (2010)[25]
- "Viņi dejoja 100 vasaras" (2012)[26]
- Koncertizrāde "Miers un bērziņš!" (2012)[27]
- "Džons Neilands" (2013), Džons Neilands[1]
- "Tobāgo!" (2017), Kornēlijs Hansens[28]
- Raidluga "Sirreāls gadījums" (2018)[29]
Režisora, scenārista, producenta darbs
- A. Konana-Doila "Šerloks Holmss" (1979), režisora asistents[1]
- M. Birzes "Baznīcas kalnā" (1981), režisora asistents[1]
- M. Māterlinka "Zilais putns" (1982), režisora asistents[1]
- V. Grēviņa dzejas izrāde "Tik vien" (1983), režisors[1]
- Raiņa "Jāzeps un viņa brāļi" (1987), režisora asistents[1]
- Īsmetrāžas filma "Apburtais loks" (1995), producents[31]
- R. Paula, J. Petera "Cits Šerloks Holmss" (pēc A. Konana-Doila darbu motīviem, 2006), režisors[1]
- "Raganu mēnesis" (2012), scenārija līdzautors[31]
Koncerti, koncertprogrammas un albumi
- 20. gadsimta 90. gadu sākumā kopā ar Aivaru Jansonu-Saivu un kapelu "Usma" devies koncerttūrē pa Latviju ar "Brāļu Laivinieku" repertuāru[51]
- Albums "Bērziņa balzams" (1996)[52]
- Albums "Mūžīgais unisons" (2002)[53]
- Raimonda Paula Dziedāšanas svētki (2006)[54]
- "Miers un Bērziņš!" kopā ar Raimonda Paula vārdā nosaukto ceremonijorķestri (2012)[1]
- Kuldīgas pilsētas svētki "Dzīres Kuldīgā 2012" (2012)[55]
- Autorkoncerts "Svētvakars Ziedonim" (2013)[1]
- Autorkoncerts "Manas piedzimšanas dienas" (2013)[1]
- Dalība R. Paula un G. Rača koncertā "Nekur nav tik labi kā mājās" (2013)[56]
- Koncerts Zolitūdes traģēdijā bojāgājušajiem glābējiem (2013)[57]
- R. Paula koncertprogramma "Tā līgo Latvijā!" (2014)[58]
- Autorkoncerts "Andra Bērziņa balzams jeb cher ami" (2014)[59]
- Koncertprogramma "Bellacord" kopā ar Ivaru Kalniņu (2015)[60]
- Koncertprogramma "Tev, mana labā" (2016)[61]
- Koncerts "Bigbank Latvijas pērles" (2016)[62]
- Jāņa Streiča dzimšanas dienas lielkoncerts (2016)[63]
- Otrais starptautiskais kino un teātra mūzikas festivāls "Jūras pērle" (2018)[64]
- Literāri muzikāla kompozīcija "Uzvelciet baltu kreklu. Bērziņš, Pauls, Ziedonis…" (2018)[65]
- Koncertprogramma un albums kopā ar Raimondu Paulu "Es šonakt sēdēšu uz jumta" (2019)[66]
- Jāņa Petera 80 gadu jubilejas koncerts "Dzejnieka sirdsvārdi" (2019)[67]
Petukhovs, Aleksandrs; Hahn, Alexander (2003-05-04), The Last Soviet Movie, CCCP Films, Visio Studija. Atjaunināts: 2021-03-28
«Go3». Go3. Skatīts: 2021-03-28.
Kaza, Matiss (2017-03-13), One Ticket Please, Aprori Collective, Deep Sea Studios LV, Fenixfilm. Atjaunināts: 2021-03-28