lasīt un rakstīt neprasme From Wikipedia, the free encyclopedia
Analfabētisms (grieķu: αναλφαβετος (analphabetos) — 'nemācīts cilvēks; tāds, kas neprot alfabētu') ir lasīt un rakstīt neprasme. Pārnestā nozīmē par analfabētismu dēvē arī pamatzināšanu trūkumu[1] vai arī zināšanu trūkumu kādā nozarē. Analfabētisma cēloņi var būt kā sociāli (ģimenes apstākļi, izglītības sistēmas trūkumi, kultūras pakalpojumu ierobežota pieejamība), tā arī ģenētiski noteikti. Analfabētisma pretstats ir rakstpratība.
Latvija pieder pie valstīm ar zemu analfabētisma līmeni (95—100% cilvēku prot lasīt un rakstīt), taču saskaņā ar pēdējiem pētījumiem analfabētu skaits Latvijā pieaug.[2]