Alfonss (Alphonsus) ir triecienkrāteris Mēness redzamajā pusē. Atrodas tuvu redzamās puses centram, Mākoņu jūras ziemeļaustrumu malā. Nodēvēts 13. gadsimtā dzīvojoša Kastīlijas un Leonas karaļa un astronoma Alfonso X Gudrā vārdā. Vārdu pirmoreiz lietoja Džovanni Batista Ričoli uz 1651. gadā izdotas Mēness kartes. Ričioli gan krāteri bija nodēvējis par Alphonsus Rex, bet laikam ejot vārds Rex tika atmests. Vārdu Alphonsus krāterim 1935. gadā apstiprinājusi Starptautiskā Astronomijas savienība.[1]
 Lunar Orbiter 4 uzņemts attēls | |
| Atrodas uz | Mēness |
|---|---|
| Koordinātas | 13.4°S 2.8°W |
| Diametrs | 110,54 km[1] |
| Dziļums | 2,73 km[2] |
| Eponīms | Alfonso X Gudrais [1] |
Alfonsa krāteris ziemeļos un ziemeļaustrumos robežojas ar Ptolemaju (Ø 154 km). Uz dienvidrietumiem atrodas Alpetragijs (Ø 40 km), uz dienvidaustrumiem – Arzahels (Ø 97 km), bet uz ziemeļaustrumiem – Albategnijs (Ø 129 km).
Alfonss ir vecs krāteris, daļēji erodējis, izveidojies pirms apmēram 3,92 līdz 3,85 miljardiem gadu Nektāra periodā. Krātera valnis ir relatīvi zems, erodējis. Krātera dibenu sķērso zemu pakalnu grēda. Krātera centrā atrodas apmēram 1,5 km augsta piramīdveida virsotne. Krātera dibenā atrodas vairāki nelieli krāterīši, ap kuriem redzama tumšāka apkārtējā virsma. Šādas virsmas krāsas atšķirības radušās, uz apkārtējā regolīta nosēžoties tumšākajam krāterīšu izmešu materiālam. Austrumdaļā krātera pamatni šķerso 87 km[3] gara plaisu sistēma Rimae Alphonsus.
Pārejošās Mēness parādības
Alfonsa krāterī vairākkārt novērotas dažādas pārejošas Mēness parādības, kas izpaudušās kā pamatnes tumšo plankumu izskata maiņa, centrālās virsotnes krāsas un spilgtuma izmaiņas, pamatnes plaisu satumšana, u.c.
1958. gada 2. novembrī padomju astronoms Nikolajs Kozirevs Pulkovas observatorijā novēroja apmēram pusstundu ilgu gāzu “izvirdumu” no Alfonsa krātera centrālās smailes.[4]
Agrāk tika uzskatīts, ka pārejošās Mēness parādības Alfonsa krāterī izraisa tur notiekošā vulkāniskā aktivitāte, tomēr novērojumi ar kosmiskajiem aparātiem to nav apstiprinājuši. Pašreiz tiek uzskatīts, ka parādības izraisa tektoniskās svārstības, kuras rada gravitācijas spēki Zemei iedarbojoties uz Mēnesi.[5]
Iekšējie krāteri
1976. gadā Starptautiskā Astonomijas savienība piešķīra nosaukumus vairākiem nelieliem Alfonsa pamatnes ziemeļaustrumu daļā esošiem krāteriem:
| Krāteris | Krātera latīniskais nosaukums | Diametrs | Koordinātas |
|---|---|---|---|
| Monira | Monira | 1,1 km | 12.54°S 1.73°W |
| Ravi | Ravi | 1,6 km | 12.50°S 1.97°W |
| Sorava | Soraya | 1,9 km | 12.87°S 1.63°W |
| Hosē | José | 1,2 km | 12.68°S 1.66°W |
| Čan Ngo | Chang-Ngo | 2,3 km | 12.69°S 2.16°W |
Krātera izpēte
1965. gada 24. martā Alfonsa krātera ziemeļdaļā (12.58°S 2.22°W) ietriecās ASV kosmiskais aparāts Ranger 9. Aparāts bija paredzēts Mēness virsmas augstas izšķirtspējas attēlu iegūšanai, brīdi pirms sadursmes ar to.
Alfonsa krāteris tika izvērtēts kā viena no iespējamajām nosēšanās vietām Apollo 16 un Apollo 17 misijām.
Apgabals netālu no Ravi krātera Alfonsa iekšpusē bija viena no interesējošajām vietām Constellation programmas ietvaros[6]
Pavadoņkrāteri
Uz Mēness kartēm šie krāteri tiek apzīmēti ar burtu uz krātera malas, kas ir tuvāk Alfonsa krāterim.
| Alfonss | Diametrs | Koordinātas |
|---|---|---|
| A | 3,6 km | 14.87°S 2.27°W |
| B | 22,94 km | 13.26°S 0.2°W |
| C | 3,37 km | 14.4°S 4.87°W |
| D | 23,7 km | 15.05°S 0.85°W |
| G | 3,52 km | 12.35°S 3.39°W |
| H | 7,01 km | 15.62°S 0.53°W |
| J | 7,9 km | 15.14°S 2.51°W |
| K | 20,6 km | 12.61°S 0.11°W |
| L | 3,75 km | 12.02°S 3.72°W |
| R | 3,01 km | 14.39°S 1.92°W |
| X | 4,68 km | 14.99°S 4.46°W |
| Y | 2,6 km | 14.71°S 1.92°W |
Atsauces
Ārējās saites
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
