pašvaldība Latvijā no 2009. līdz 2021. gadam From Wikipedia, the free encyclopedia
Aizputes novads bija pašvaldība Kurzemes vidienē. Robežojās ar Pāvilostas, Kuldīgas, Skrundas, Vaiņodes, Priekules un Durbes novadiem. Izveidots 2009. gadā, apvienojot Aizputes pilsētu un piecus bijušā Liepājas rajona pagastus.[3] Novada administratīvais centrs atradās Aizputē, pakalpojumu centri bija Rokasbirze, Cīrava, Kalvene, Kazdanga un Apriķi.
| Aizputes novads | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
 | ||||||
 | ||||||
|
||||||
| Centrs: | Aizpute | |||||
| Kopējā platība:[1] | 640,1 km2 | |||||
| • Sauszeme: | 614,5 km2 | |||||
| • Ūdens: | 25,6 km2 | |||||
| Iedzīvotāji (2021):[2] | 8 083 | |||||
| Blīvums (2021): | 13,2 iedz./km2 | |||||
| Izveidots: | 2009. gadā | |||||
| Teritoriālās vienības: |
Aizputes pagasts Aizputes pilsēta Cīravas pagasts Kalvenes pagasts Kazdangas pagasts Lažas pagasts | |||||
| Mājaslapa: | www | |||||
 Aizputes novads Vikikrātuvē | ||||||
 | Šī sadaļa jāpapildina. |
Līdz Livonijas krusta kariem tagadējā Aizputes novada teritorija atradās kuršu Bandavas un Piemares zemju sastāvā. 1248. - 1249. gadā Livonijas ordeņa mestrs Dītrihs fon Groningens iepretī kuršu Beidas pilskalnam lika celt Aizputes ordeņa pili.
Kursas dalīšanas līgumā 1253. gadā pieminēti Bandavas ciemi Aizpute (Hasenpotten), Ardone (Arden), Urāle (Arolde, Aralden), Vaipas (Wepele), Āži (Asen), Ursuļi (Iherusalem, Iursalen), Apriķi (Apperate), Tāšu Padure (Padoren), Cildi (Selde, Celde), Pērbone (Parbonen), Kalvene (Kalnien, Kalven) un Piemares ciemi Jevade (Lawaden, Jewaden), Dzērve (Gerne, Serve), Bojas (Boyenseme), Drogas (Droge). Turpmāk tagadējā Aizputes novada rietumu daļa ar Aizputes ordeņa pili Tebras kreisajā krastā piederēja Livonijas ordenim, bet austrumu daļu ar Aizputes bīskapa pili Tebras labajā krastā pārvaldīja Kurzemes bīskapija. 1378. gadā Kurzemes bīskaps Otto Aizputei piešķīra pilsētas tiesības. 16. gadsimta otrajā pusē sākās Aizputes pilsētas uzplaukums, jo Sakas upes grīvā tika izveidota tirdzniecības osta, no kurienes preces līdz Aizputei tika piegādātas pa Tebru. Pēc Otrā Ziemeļu kara Sakas osta tika slēgta, un tas iedragāja pilsētas saimniecības pamatus.
1795. gadā Aizputes novada teritorija tika iekļauta Krievijas Impērijas Kurzemes guberņas sastāvā. Aizputē, kā bijušajā Piltenes apgabala galvaspilsētā līdz pat 1818. gadam atradās tā augstākās pārvaldes iestādes - landrātu kolēģija un tiesa, bet pēc 1819. gada administratīvās reformas Piltenes-Aizputes draudzes novads un Ordeņa Aizputes draudzes novads tika apvienoti Aizputes pilskunga iecirknī. 1900. gadā atklāja Aizputes-Liepājas dzelzceļu. 1905. gada revolūcijas laikā pie Aizputes notika kauja, kurā tika sakauta krievu soda ekspedīcijas karaspēka vienība (skat. Aizputes karš).
1819. - 1949. gadā pastāvēja Aizputes apriņķis, pēc tam Aizputes rajons (1950 - 1962), kas tika iekļauts Liepājas rajonā.
| Šī sadaļa jāpapildina. |
| Šī sadaļa jāpapildina. |
| Partijas | Balsu skaits | % | Vietas |
|---|---|---|---|
| Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" | 1844 | 55.00 | 9 |
| Progresīvie (partija) | 916 | 27.32 | 4 |
| Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība | 522 | 15.57 | 2 |
| Šī sadaļa jāpapildina. |
| Šī sadaļa jāpapildina. |
| Šī sadaļa jāpapildina. |
| Šī sadaļa jāpapildina. |
| Šī sadaļa jāpapildina. |
| Šī sadaļa jāpapildina. |
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
.png){kind=small}
