From Wikipedia, the free encyclopedia
2023. gada 8. jūnijā Krievijas iebrukuma Ukrainā laikā Ukraina uzsāka pretuzbrukumu Krievijas karaspēkam, kas okupēja tās teritoriju.[1][2][3][4][5] Galvenās uzbrukuma zonas bija Doneckas, Zaporižjas un citi apgabali.[6][7][8]
 | Šis ir par aktuālu notikumu. Laika gaitā informācija var strauji mainīties. Lūdzu, nepievieno faktus bez atsaucēm uz uzticamiem avotiem. |
| 2023 Ukrainas pretuzbrukums | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Daļa no Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā | |||||||
| |||||||
| Karotāji | |||||||
 Ukraina |
 Krievija | ||||||
| Iesaistītās vienības | |||||||
| Ukrainas bruņotie spēki | Krievijas bruņotie spēki | ||||||
| Zaudējumi | |||||||
| 1 Leopard 2A6 pamests, 4 M2 Bradleys bojāti vai pamesti un 1 BMR-2 tanks pamests Zaporižjas reģionā. | Nezināms | ||||||
Pēc pretuzbrukumiem Hersonas un Harkivas apgabalos 2022. gada beigās cīņas frontes līnijās lielākoties apsīka, un 2023. gada pirmajā pusē kaujas galvenokārt koncentrējās ap Bahmutas pilsētu.[9] Tikmēr Krievija izveidoja 800 km garu aizsardzības līniju, gatavojoties Ukrainas pretuzbrukumam.[10]
Dažās dienās pirms Ukrainas pretuzbrukuma Ukrainas bruņotie spēki iesaistījās "veidošanas operācijās", lai pārbaudītu Krievijas aizsardzību Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās.[6][11] 2023. gada 3. jūnijā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina ir gatava uzsākt pretuzbrukumu.[12] Nākamajā dienā Ukrainas amatpersonas izsludināja "operācijas klusumu", lai neapdraudētu militārās operācijas.[13] 6. jūnijā pārrāva Kahovkas dambi Dņepro upē, appludinot teritorijas lejtecē un samazinot ūdens piegādi Krimai. Sākoties pretuzbrukumam, Krievijas bruņotie spēki apšaudīja Hersonu, kur glābēji evakuēja plūdu apdraudētos iedzīvotājus.[14][15]
Līdz 5. jūnijam Krievijas emuāru autori ziņoja, ka Ukraina ir paātrinājusi ofensīvas darbības Austrumukrainā, koncentrējoties pret Novodoneckas apgabalu starp Vuhledaru (notiekošās kaujas vieta) un Veļika Novosiļku Doneckas apgabala dienvidos.[16] Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara teica, ka Ukrainas spēki Bahmutas rajonā atguvuši līdz pat jūdzei no okupētās teritorijas. Lai gan Ukrainas amatpersonas par šo jautājumu lielākoties klusēja, izskanēja pieņēmumi, ka šis ir ilgi gaidītais pretuzbrukuma sākums.[17] Kāda Krievijas iecelta amatpersona Zaporižjas apgabalā sacīja, ka ukraiņu mērķis bija izlauzties cauri Krievijas līnijām un sasniegt Azovas jūru.[18]
Kopš 3. jūnija Ukrainas 37. jūras kājnieku brigāde iesaistījās lēnā, bet konsekventā ofensīvā ap frontes apmetni Novodonecku Doneckas apgabalā. Bez bruņotā atbalsta jūras kājnieki spēja atspiest DTR tautas kaujinieku bataljonu Vostok, galvenokārt izmantojot artilēriju. Ukrainas virzību vēl vairāk veicināja bruņutransportieru izmantošana, lai ātri nogādātu jūras kājniekus uz fronti, un pēc tam atgrieztos Krievijas artilērijas nesasniedzamā teritorijā.[19]
Kopš 2023. gada 4. jūnija Ukrainas spēki savas lielākās kaujas ietvaros iesaistījušies "lokalizētos" pretuzbrukumos Bahmutas pilsētā un tās apkārtnē. Dienu vēlāk ziņoja, ka Ukrainas spēki atguvuši daļu Berkhivkas ciema uz ziemeļiem no Bahmutas.[20] Ukrainas spēki apgalvoja, ka apejot Bahmutu gar flangiem, viņi pavirzījušies uz priekšu par 200 līdz 1600 metriem uz ziemeļiem un 100 līdz 700 metriem pie dienvidrietumiem. Kāda Ukrainas militārpersona sacīja, ka ukraiņi pavirzījušies no 300 metriem līdz vienam kilometram gar Bahmutas ziemeļu un dienvidu flangu.[18][21]
8. un 9. jūnijā Ukrainas spēki virzījās Bahmutas virzienā, atgūstot no 200 metriem līdz 1,1 kilometram.[22][23] Līdz 10. jūnijam Ukrainas spēki pavirzījās līdz 1400 m dažādās nenoteiktās Bahmutas frontes zonās un iesaistījās smagās kaujās Berhikvkā un Jahidnē.[24] Līdz 9. jūnijam Ukrainas spēki virzījās pa Siverskas Doneckas kanāla rietumu krastu uz rietumiem no Andriivkas un piespieda 57. motorizēto kājnieku brigādi un soda bataljonu Storm-Z atkāpties no savām pozīcijām kanālā.[25]
8. jūnijā Ukrainas spēki veica pretuzbrukumus uz Doneckas un Zaporižjas apgabalu robežas, ziņojot par kaujām Veļika Novosilkas virzienā.[25] Līdz 9. jūnijam Ukrainas spēki bija atguvuši nelielu teritoriju Doneckas un Zaporižjas apgabalu robežās Blahodatnē, kas atrodas Veļika Novosiļkas apkaimē,[25] un Krievijas spēki bija atkāpušies no pozīcijām uz rietumiem no Storoževes.[24] 10. jūnijā Krievijas avoti ziņoja, ka Ukraina pavirzījusies uz priekšu netālu no Neskučnes,[24] bet 11. jūnijā Krievijas avoti apstiprināja Krievijas atkāpšanos no Neskučnes.[26] Ukrainas dronu kadros redzams, ka Krievijas spēki ir atkāpušies no savām pozīcijām pie Storoževes. Pēc nedēļu ilgām cīņām Ukraina atkaroja 95 km2 lielu teritoriju ap Veļika Novosilku.[26]
8. jūnijā Ukrainas spēki uzsāka pretuzbrukumus ap Orihivas pilsētu,[27][28] Zaporižjas apgabala Polohijas apgabalā, kur Krievijas spēki bija izveidojuši aizsardzības līniju Mala Tokmačka-Polohijā. Uzbrukumi bija vērsti ap frontes līnijas ciematiem. Ukrainas spēki izlauzās cauri pirmajām aizsardzības līnijām, ko turēja 58. apvienotā ieroču armija un GRU, izraisot Krievijas spēku atgriešanos otrajā aizsardzības līnijā. Krievijas spēki vēlāk sarīkoja pretuzbrukumu, atgūstot sākotnējo līniju.[25] Neatkarīgā domnīca Kara izpētes institūts (ISW) atzīmēja, ka Krievijas Dienvidu militārais apgabals, kas ir atbildīgs par šīs līnijas aizsardzību, savās aizsardzības operācijās rīkojās ar "neraksturīgu saskaņotības pakāpi". Krievijas avoti piedāvāja dažādus sākotnējās aizsardzības panākumu skaidrojumus, piemēram, efektīvu mīnēšanu, gaisa pārākumu un elektroniskās karadarbības (EW) sistēmu izmantošanu.[25] ASV amatpersonas un Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka Ukrainas bruņotie spēki uzbrukumu laikā cietuši "ievērojamus zaudējumus". ASV amatpersonas sacīja, ka nav sagaidāms, ka zaudējumi ietekmēs pretuzbrukumu kopumā.[6]
9. jūnijā ziņoja par vairākām kaujām Orihivas apkaimē,[29] Ukrainas spēkiem uzsākot triecienu Zaporižjas apgabala Tokmakas pilsētas virzienā, izmantojot tankus Leopard un kaujas mašīnas Bradley.[30] Volodimirs Zelenskis apsveica Ukrainas spēkus ar "rezultātiem" Ukrainas austrumos.[31] Ukrainas spēki bija redzami, darbojoties Lobkovas apkaimē, un kāds Krievijas emuāru autors apgalvoja, ka Ukrainas spēki guvuši panākumus Robotīnē, kas abi atrodas Zaporižjas apgabalā, uz dienvidiem no Orihivas.[23]
Līdz 10. jūnijam Ukrainas spēki guva vēl lielākus panākumus uz dienvidiem un rietumiem no Lobkovas un uz rietumiem no Novopokrovkas.[24]
Ukrainas pretuzbrukumu salīdzināja ar D dienu, operāciju uzskatot par kritisku brīdi karā.[32][33]
Daži analītiķi norādīja, ka uzvara uzbrukumā ir "logs" uz Ukrainas uzvaru karā.[34] Uzvaru pretuzbrukumā Rietumu līderi interpretētu kā demonstrāciju, ka Rietumu militārā palīdzība Ukrainai ir pamatota un Ukrainas uzvara ir iespējama, kas mudinātu turpināt Rietumu militāro palīdzības sniegšanu. Atkarībā no konkrētajiem ofensīvas mērķiem uzvara varētu vājināt Krievijas stratēģiskās pozīcijas karā.[35]
ISW 9. jūnijā novērtēja, ka Krievijas informatīvajā telpā valda neizpratne par to, kurš īsti ir atbildīgs par aizsardzības operācijām. Izskanēja pieņēmumi, ka apgabala komandieri varētu būt Aleksandrs Romančuks, Mihails Teplinskis, Sergejs Kuzovļevs vai Valērijs Gerasimovs, un ISW vērtēja, ka komandieri, "iespējams, pārklājas".[23] ISW analizēja, ka Ukraina pretuzbrukumam 9. jūnijā neizmantoja visas savas rezerves un rietumu aprīkojumu un ka līdz šim ciestie materiālie zaudējumi var neietekmēt pretuzbrukuma gaitu.[23]
2023. gada 10. jūnijā Lielbritānijas Aizsardzības ministrija paziņoja: "Dažos apgabalos Ukrainas spēki [bija] guvuši labu progresu un iekļuvuši pirmajā Krievijas aizsardzības līnijā. Citās vietās Ukrainas progress bija lēnāks."[36]
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apstiprināja, ka "notiek pretuzbrukuma un aizsardzības darbības".[37]
ISW novērtējums 10. jūnijā liecina, ka Ukrainas spēki veic pretuzbrukuma operācijas četros apgabalos: Bahmutas frontes nenoteikta daļa, Doneckas — Zaporižjas apgabala robeža, Bilohorivka Luhanskas apgabalā un dienvidaustrumos un dienvidrietumos no Orihivas Zaporižjas apgabalā.[38]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
