Septembrī Ķīna palaida jaunas nesējraķetes Chang Zheng 6 un Chang Zheng 11.
Novembrī pirmajā lidojumā avāriju cieta ASV nesējraķete SPARK, kas izveidota uz zondējošās raķetes Strypi bāzes.
Maijā neveiksmi piedzīvoja Krievijas raķete Proton-M/Briz-M dzinējbloka Briz-M kļūmes dēļ.
Jūnijā avarēja ASV privātā raķete Falcon 9 v1.1.
Šajā gadā veikti vairāki veiksmīgi daudzkārtizmantojamu kosmisko transportsistēmu izmēģinājumi.
Februārī suborbitālā lidojumā izmēģināts ESA kosmoplāna prototips.
Aprīlī un novembrī palaista daudzkārt izmantojama suborbitālā transportsistēma New Shepard; pēdējā lidojumā pēc 100 km sasniegšanas raķete un kapsula veiksmīgi vertikāli piezemējās.
Decembrī pēc pavadoņu palaišanas orbītā veiksmīgi vertikāli uz zemes nosēdās Falcon 9 v1.1 pirmā pakāpe; citi Falcon nolaišanās mēģinājumi uz okeāna platformas beidzās neveiksmīgi.
Starpplanētu zondes
Nozīmīgākie notikumi planētu pētniecībā bija NASA zondes Dawn ieiešana orbītā ap pundurplanētu Cereru un New HorizonsPlutona pārlidojums.
Janvārī Ķīnas zonde Chang'e 5 T1 atkārtoti atgriezās Mēness orbītā pēc Lagranža punkta atstāšanas.
Aprīlī ASV zonde MESSENGER beidza darbību, ietriecoties Merkura virsmā.
Decembrī Japānas zonde Akatsuki iegāja orbītā ap Veneru.
Kosmiskās observatorijas
Septembrī palaista Indijas astronomiskā observatorija Astrosat.
Decembrī Ķīna palaida observatoriju DAMPEtumšās matērijas meklējumiem.
Citi pētnieciskie pavadoņi
Gada sākumā palaists ASV augsnes mitruma pētniecības pavadonis SMAP un kosmisko laikapstākļu pētniecības pavadonis DSCOVR.
Martā palaisti četri ASV magnetosfēras pētniecības pavadoņi MMS.
Decembrī palaists Eiropas kosmiskais aparāts LISA Pathfinder, lai izmēģinātu tehnoloģijas, kuras izmantos gravitācijas viļņu observatorijā eLISA.
Aprīlī zaudēts Krievijas kravas kuģis Progress M-27M, ar kuru pēc palaišanas orbītā neizdevās nodibināt kontroli.
Jūnijā nesējraķetes Falcon 9 v1.1 avārijā zaudēts ASV privātais kravas kuģis DragonSpaceX CRS-7.
Decembrī Krievija palaida jaunas modifikācijas kravas kuģi Progress MS-01
31. janvāris — ar nesējraķeti Delta 7320-10C palaists Zemes tālizpētes pavadonis SMAP, kā arī nanopavadoņi FIREBIRD II A, FIREBIRD II B, GRIFEX, ExoCube.
5. decembris — ar nesējraķeti Sojuz-2.1v/Volga palaisti militārie pavadoņi Kosmos-2511 (Kanopus-ST) un Kosmos-2512 (KJuA-1); Kanopus-ST neatdalījās no pēdējās pakāpes un sadega atmosfērā 8. decembrī.
6. decembris — ar nesējraķeti Atlas V/401 palaists kravas kuģis CygnusOA-4, tā kravas telpā atradās 18 nanopavadoņi.
11. marts — Leonīds Gusevs (Леонид Иванович Гусев), krievu zinātnieks radioaparatūras un kosmisko aparātu vadības jomā, amatpersona (dzimis 1922. gadā)
5. maijs — Oskars Holderers (Oscar Holderer), Vācijas un ASV inženieris (dzimis 1919. gadā)
25. maijs — Žanna Jorkina (Жанна Дмитриевна Ёркина), PSRS kosmonaute, nav lidojusi kosmosā (dzimusi 1939. gadā)
11. jūnijs — Džeks Kings (Jack King), ASV sabiedrisko attiecību speciālists (dzimis 1931. gadā)
27. jūlijs — Abduls Kalāms (Abdul Kalam), Indijas raķešu nozares pamatlicējs, Indijas prezidents (dzimis 1931. gadā)
12. oktobris — Džordžs Millers (George Mueller), ASV kosmiskās nozares administrators (dzimis 1918. gadā)
19. oktobris — Eduards Stepanovs (Эдуард Николаевич Степанов), PSRS kosmonauts, nav lidojis kosmosā (dzimis 1937. gadā)
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.