Krievijas kosmosa nozare pēdējos gadus piedzīvojusi daudzas neveiksmes, tādēļ sākta tās reforma.
Oktobrī par Krievijas Federālās kosmiskās aģentūras vadītāju kļuva Oļegs Ostapenko, nomainot Vladimiru Popovkinu. Pēc tam 2. decembrī Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja rīkojumu par Apvienotās raķešu kosmiskās korporācijas izveidošanu. Tajā būs jāapvieno nozares visi uzņēmumi, Federālajai kosmiskajai aģentūrai atstājot zinātniskās iestādes un zemes infrastruktūru.
Irāna veica divus suborbitālus lidojumus ar pērtiķiem un pirmoreiz veiksmīgi tos atgrieza uz zemi.
Dienvidkoreja 30. janvārī kļuva par kosmisko lielvalsti, ar savu nesējraķeti Naro-1 no savas valsts teritorijas veiksmīgi palaižot savu pavadoni STSAT 2C.
ASV raķetes Antares (modifikācija Antares 110) pirmais starts aprīlī bija veiksmīgs.
ASV uzņēmums SpaceX izmēģināja Falcon 9 jaunu, jaudīgāku versiju Falcon 9 v1.1. Sakarā ar Falcon 9 zemo cenu, salīdzinot ar citiem tirgus dalībniekiem, SpaceX ir ieguvis daudzus jaunus pasūtījumus.
1. februārī avāriju piedzīvoja Ukrainas/Krievijas raķete Zenit 3SL.
Krievijas raķete Proton-M 2. jūlijā avarēja neilgi pēc pacelšanās. Kļūmes iemesls bija leņķa ātrumu sensoru nepareiza uzstādīšana. Tieši šī avārija bija pēdējais "piliens", lai sāktu kosmiskās nozares reformas.
9. decembrī avarēja Ķīnas nesējraķete Chang Zheng 4B.
Starpplanētu zondes
Septembrī palaista NASA zonde LADEE Mēness atmosfēras pētījumiem, kura 6. oktobrī iegāja Mēness orbītā.
Decembrī Ķīna palaida zondi Chang'e-3, kas veica nolaišanos uz Mēness virsmas (pirmā mīkstā nolaišanās uz Mēness virsmas pēdējos 37 gados), kur nogādāja mobili Yutu.
Kosmiskās observatorijas
Septembrī Japāna palaida orbitālo observatoriju Hisaki novērojumiem ultravioletajā spektrā.
Decembrī palaista ESA astrometrijas observatorija Gaia.
Citi pētnieciskie pavadoņi
Aprīlī palaists Krievijas bioloģisko pētījumu pavadonis Bion-M №1, kurš pēc mēneša uz zemi atgādāja dzīvos organismus un pētījumu rezultātus.
kravas kuģis Progress M-17M nogāja no orbītas un sadega atmosfērā;
ar nesējraķeti Antares 110 (pirmais lidojums) palaists kravas kuģa makets Cygnus Mass Simulator, ka arī nanopavadoņi Alexander, Graham, Bell un Dove 1.
ar nesējraķeti Chang Zheng 2D palaists Zemes tālizpētes pavadonis Gaofen 1, kā arī pavadoņi NEE-01 Pegaso (Ekvadoras pirmais pavadonis), TurkSat-3USat, CubeBug-1;
ar nesējraķeti Sojuz-2.1b/Fregat-M palaists navigācijas pavadonis Kosmos-2485 (GLONASS);