2011. gada Latvijas Valsts prezidenta vēlēšanas notika 2011. gada 2. jūnijā.[1] Tajās tika ievēlēts Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš. Kā paredz Satversme, prezidentu ievēlēja 10. Saeima.

Ātrie fakti Nominēts, Partija ...
2011. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas
 2007 2011. gada 2. jūnijā 2015 
  Thumb Thumb
Nominēts Andris Bērziņš Valdis Zatlers
Partija bez partijas bez partijas
Balsis 53 41

Thumb
Deputātu balsu sadalījums.

Iepriekšējais Valsts prezidents

Valdis Zatlers
bez partijas

Valsts prezidents

Andris Bērziņš
bez partijas

Aizvērt

Laika posmā no 19. līdz 24. maijam oficiāli varēja izvirzīt Valsts prezidenta amata kandidātus.[2]

Vēlēšanu noteikumi

Prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā Saeimā pārstāvētās partijas izvirza savus prezidenta amata kandidātus. Lai kandidāts tiktu ievēlēts, par viņu jānobalso vismaz 51 no 100 Saeimas deputātiem. Ja pirmajā kārtā neviens no kandidātiem nav saņēmis vajadzīgo balsu skaitu, tad notiek atkārtota balsošana. Ja arī pēc otrās reizes netiek noskaidrots uzvarētājs, ar katru nākamo kārtu no vēlēšanām tiek izslēgts kandidāts, kurš iepriekšējā kārtā ieguvis vismazāk balsu. Ja arī pēdējā kārtā, kurā palikuši 2 kandidāti, neviens no viņiem nesaņem vismaz 51 balsi, notiek jaunas vēlēšanas, kurās tiek izvirzīti jauni vai arī jau bijušie kandidāti.

Kandidāti

Vairāk informācijas Kandidāts, Izvirzītājs ...
Kandidāts Izvirzītājs Izvirzīšanas
datums
Piezīmes
Valdis Zatlers[3] "Vienotība" un Par Labu Latviju 19.05.2011. Vēlēšanu brīdī — valsts prezidents; bez partijas
Andris Bērziņš[4] Jānis Vucāns, Iveta Grigule, Aivars Dronka, Kārlis Seržants un Staņislavs Šķesters 24.05.2011. Vēlēšanu brīdī — 10. Saeimas deputāts; bez partijas
Aizvērt

Atbalstu Zatlera kandidatūrai bija solījušas ne tikai "Vienotības" un PLL frakcijas, bet arī Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis[5] un VL-TB/LNNK frakcija.[6] Kā iespējamie prezidenta kandidāti tika minēti arī Valsts kontroliere Inguna Sudraba,[7] kā arī Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.[8]

28. maijā Zatlers izmantoja savas tiesības sasaukt referendumu par Saeimas atlaišanu. "Vienotības" un VL-TB/LNNK frakcijas savu atbalstu Zatleram neatsauc.[9][10] PLL frakcija drīz pēc paziņojuma solīja izvērtēt savu atbalstu Zatleram.[11] Tautas partija (viena no PLL dalībniecēm) paziņoja, ka ir nolēmusi Zatleru neatbalstīt, taču nedomāja atbalstīt arī Bērziņu,[12] kamēr Ainārs Šlesers (LPP/LC), aicināja balsot par Bērziņu, lai ļautu Zatleram kļūt par Ministru prezidentu.[13]

"Saskaņas centra" frakcija vēl pirms Zatlera paziņojuma izplatīja informāciju, ka balsos vienoti un savu izvēli darīs zināmu dienu pirms vēlēšanām,[14] kā arī bija solījusi atbalstu kandidātam, kas ļautu SC nokļūt valdībā.[15] taču galu galā paziņoja, ka frakcijā būs brīvais balsojums un deputāti savu izvēli darīs zināmu tikai frakcijas biedriem.[16]

Vēlēšanu norise

Valsts prezidenta vēlēšanas norisinājās 2. jūnijā. Pirms vēlēšanām pie Saeimas ēkas pulcējās Zatlera atbalstītāji. Plkst. 9 sākās Saeimas debates. Ap plkst. 14 norisinājās balsošanas 1. kārta, savukārt 2. kārta notika ap plkst. 16.

Par Latvijas Valsts prezidentu tika ievēlēts Andris Bērziņš.

1. kārta

Vairāk informācijas Kandidāts, Par ...
Kandidāts Par Pret
Andris Bērziņš 50 48
Valdis Zatlers 43 55
Aizvērt

2. kārta

Vairāk informācijas Kandidāts, Par ...
Kandidāts Par Pret
Andris Bērziņš 53 44
Valdis Zatlers 43 56
Aizvērt

Atsauces

Ārējās saites

Wikiwand in your browser!

Seamless Wikipedia browsing. On steroids.

Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.

Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.