1984. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieku uzskaitījums
From Wikipedia, the free encyclopedia
Šajā uzskaitījumā apkopoti 1984. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki. Šīs bija XIV ziemas olimpiskās spēles, kas notika Dienvidslāvijas (pašreizējās Bosnijas un Hercegovinas teritorijā) pilsētā Sarajevā no 1984. gada 7. februāra līdz 19. februārim. Šajās spēlēs piedalījās 1272 sportisti no 49 valstīm. Kopumā tika sadalīti 39 medaļu komplekti 10 sporta veidos.[1] Oficiālā spēļu programma bija līdzīga iepriekšējām 1980. gada Leikplesidas spēlēm, vienīgais distanču slēpošana tika papildināta ar vēl vienu disciplīnu — 20 kilometru distanci.[1] Paraalpīnā slēpošana pirmoreiz tika iekļauta kā demonstrācijas sporta veids.[2]
Padomju Savienības sportisti ieguva 25 medaļas, tā nodrošinot pirmo vietu neoficiālajā medaļu kopvērtējumā, pārspējot Austrumvāciju (24 medaļas) un Somiju (13 medaļas). Tomēr Austrumvācijas sportisti ieguva par trim zelta medaļām vairāk nekā Padomju Savienības sportisti. Somijas, ASV un Zviedrijas sportisti izcīnija pa četrām zelta medaļām katra.[3] Mājiniece, Dienvidslāvija, šajās olimpiskajās spēlēs ieguva savu pirmo ziemas olimpisko medaļu: sudraba medaļu izcīnīja Jure Franko kalnu slēpošanas milzu slaloma disciplīnā.[4]
Amerikāņu kalnu slēpotājs Fils Mārs izcīnīja zelta medaļu slalomā (otrā olimpiskā medaļa, pirmā bija 1980. gada spēlēs). Savukārt viņa dvīņubrālis Stīvs Mārs ieguva sudraba medaļu tajā pašā disciplīnā.[5] Biatlonā norvēģis Eiriks Kvalfoss un rietumvācietis Peters Angerers katrs ieguva pa trim olimpiskajām medaļām.[6] Ziemeļeiropas valstis demonstrēja savu pārākumu distanču slēpošanas disciplīnās: no pieejamajām 24 medaļām 17 medaļas ieguva Ziemeļeiropas valstis — Somija (8 medaļas), Zviedrija (5 medaļas) un Norvēģija (4 medaļas). Somijas distanču slēpotāja Marja Līsa Hemeleinena ieguva četras olimpiskās medaļas, tostarp trīs zelta medaļas individuālajās distanču slēpošanas disciplīnās, kļūstot par šo olimpisko spēļu medaļām bagātāko sportistu.[7] No vīriešiem visvairāk medaļas ieguva zviedru distanču slēpotājs Gunde Svāns — 4 olimpiskās medaļas, no tām divas zelta.[8] Katarina Vita, jaunā Austrumācijas daiļslidotāja, apsteidza pasaules čempioni Rozalīnu Samnersu un ieguva savu pirmo olimpisko zelta medaļu.[9] Britu daiļslidošanas pāris Džeina Torvila un Kristofers Dīns ieguva zelta medaļu dejās uz ledus, iegūstot izcilu vērtējumu (6,0).[10][11] Padomju Savienības hokejisti dominēja hokejā, uzvarot visās spēlēs, un ieguva savu septīto zelta medaļu šāja sporta veidā.[3] Austrumācijas bobslejisti dominēja šajā sporta veidā, nodrošinot zelta un sudraba medaļas, gan divniekos, gan četriniekos.[12]