1861. gads

1861. (MDCCCLXI) bija parastais gads, kas sākās otrdienā.

Tūkstošgades:	1. tūkstošgade 2. tūkstošgade 3. tūkstošgade
Gadsimti:	18. gadsimts 19. gadsimts 20. gadsimts
Desmitgades:	1850 – 1859 1860 – 1869 1870 – 1879
Gadi:	1858 1859 1860 1861 1862 1863 1864

1861. gads citos kalendāros

Gregora kalendārs	1861 MDCCCLXI
Ab urbe condita	2614
Armēņu kalendārs	1310 ԹՎ ՌՅԺ
Asīriešu kalendārs	6611
Bahāju kalendārs	17—18
Bengāliešu kalendārs	1268
Berberu kalendārs	2811
Budistu kalendārs	2405
Birmiešu kalendārs	1223
Bizantiešu kalendārs	7369—7370
Ķīniešu kalendārs	庚申年 (Metāla pērtiķis) 4557 vai 4497     — līdz — 辛酉年 (Metāla gailis) 4558 vai 4498
Koptu kalendārs	1577—1578
Etiopu kalendārs	1853—1854
Ebreju kalendārs	5621—5622
Hindu kalendāri
- Vikram Samvat	1917—1918
- Shaka Samvat	1783—1784
- Kali Juga	4962—4963
Holocēna kalendārs	11861
Igbo kalendārs	861—862
Irānas kalendārs	1239—1240
Islāma kalendārs	1277—1278
Jūlija kalendārs	Gregora kalendārs mīnus 12 dienas
Korejas kalendārs	4194
Šī kaste: skatīt diskusija labot

Notikumi

Janvāris

• 6. janvāris — Semjuels Morze pirmoreiz veiksmīgi izmēģināja elektrisko telegrāfu.
• 10. janvāris — Amerikas pilsoņu karš: Florida izstājās no ASV.
• 11. janvāris — Alabama izstājās no ASV.
• 29. janvāris — Kanzasa kļuva par 34. ASV štatu.

Februāris

• 1. februāris — Amerikas pilsoņu karš: Teksasa atdalījas no ASV.
• 10. februāris — Florida pievienojās Amerikas Konfederācijai.
• 28. februāris — tika izveidota Kolorādo teritorija (Kolorādo štata priekštece).

Marts

• 4. marts — par ASV prezidentu kļuva Abrahams Linkolns.
• 20. marts — zemestrīce Argentīnas rietumos pilnība iznīcināja Mendozas (Mendoza) pilsētu.
• 23. marts — par Itālijas karalistes pirmo premjerministru tika iecelts Kamillo Benso.

Aprīlis

• 12. aprīlis — sākās Amerikas pilsoņu karš, konfederātu spēkiem uzbrūkot Samteras fortam Dienvidkarolīnā.
• 17. aprīlis — Virdžīnija nolēma atdalīties no ASV.

Maijs

• 6. maijs — Amerikas Pilsoņu karš: Ārkanzasa izstājās no ASV.

Jūnijs

• 8. jūnijs — Amerikas pilsoņu karš: Tenesī izstājās no Savienības.
• 25. jūnijs — par Osmaņu impērijas 32. sultānu kļuva Abdulazizs.

Augusts

• 16. augusts — par Madagaskaras karalistes karali kļuva Radama II.

Novembris

• 4. novembris — dibināta Vašingtonas Universitāte
• 11. novembris — par Portugāles karali kļuva Luišs I.

Dzimuši

• 6. janvāris — Kriss Hoijkāss, nīderlandiešu burātājs (miris 1926. gadā)
• 14. janvāris — Mehmeds VI, Osmaņu impērijas sultāns (miris 1926.)
• 16. janvāris — Doku Atis, latviešu rakstnieks (miris 1903.)
• 12. februāris — Lū Salome (Lou Andreas-Salomé), vācu intelektuāle (mirusi 1937.)
• 15. februāris — Alfrēds Vaitheds (Alfred North Whitehead), angļu filozofs (miris 1947.)
• 25. februāris — Rūdolfs Šteiners (Rudolf Steiner), vācu mistiķis (miris 1925.)
• 26. februāris — Ferdinands I (Фердинанд I), Bulgārijas cars (miris 1948.)
• 24. marts — Henrijs Visendorfs latviešu tirgotājs, grāmatizdevējs un žurnālists (miris 1916.)
• 22. augusts — Ištvāns Tisa (Tisza István) ungāru politiķis (miris 1918.)
• 7. maijs — Rabindranats Tagore (রবীন্দ্রনাথ ঠাকুর), bengāļu dzejnieks (miris 1941.)
• 11. jūnijs — Emīls Grimjo (Émile Grumiaux), franču loka šāvējs (miris 1932.)
• 30. jūnijs — Džons Hovards Teilors (John Howard Taylor), britu burātājs un brokeris (miris 1925. gadā)
• 6. augusts — Edīte Rūzvelta (Edith Roosevelt), ASV pirmā lēdija (mirusi 1948.)
• 11. septembris — Erihs fon Falkenhains (Erich von Falkenhayn), vācu ģenerālis (miris 1922.)
• 1. oktobris (j.s., pēc v.s. 19. septembrī) — Anna Brigadere, latviešu rakstniece (mirusi 1933.)
• 10. oktobris — Fritjofs Nansens (Fridtjof Nansen), norvēģu polārpētnieks un diplomāts (miris 1930.)
• 19. oktobris — Emē Hāgemans (Aimé Haegeman), beļģu jātnieks, olimpiskās zelta medaļas ieguvējs (miris 1935. gadā)
• 6. novembris — Džeimss Neismits (James Naismith), ASV basketbola aizsācējs (miris 1939.)
• 5. decembris — Armando Diazs (Armando Diaz), itāļu karavadonis (miris 1928.)
• 13. decembris — Lisjēns Bodrjē (Lucien Baudrier), franču burātājs (miris 1930. gadā)
• 15. decembris — Pērs Ēvinds Svīnhūvuds (Pehr Evind Svinhufvud) Somijas prezidents (miris 1944.)

Miruši

• 2. janvāris — Frīdrihs Vilhelms IV (Friedrich Wilhelm IV.), Prūsijas karalis (dzimis 1795.)
• 17. janvāris — Lola Montesa (Lola Montez), īru izcelsmes dejotāja (dzimusi 1821.)
• 20. februāris — Ežēns Skribs (Eugène Scribe), franču dramturgs un libretists (dzimis 1791.)
• 10. marts — Tarass Ševčenko (Тара́с Григо́рович Шевче́нко), ukraiņu rakstnieks un mākslinieks (dzimis 1814.)
• 25. jūnijs — Abdulmedžids I, 31. Osmaņu impērijas sultāns (dzimis 1823.)
• 26. jūnijs — Pavels Jozefs Šafāriks (Pavel Jozef Šafárik), čehu atmodas darbinieks (dzimis 1795.)
• 25. oktobris — Frīdrihs Kārlis fon Savinjī (Friedrich Carl von Savigny), vācu jurists (dzimis 1779.)
• 11. novembris — Pedru V (Pedro V), Portugāles karalis (dzimis 1837.)

Atsauces