Žemaitijas fogteja (vācu: Vogtei Samogitien) bija žemaišu, kuršu un zemgaļu apdzīvota zeme mūsdienu Lietuvas ziemeļrietumu daļā. Līdz pat 1411. gadam žemaiši saglabāja baltu pagānismu kā valdošo reliģiju un kopš 13. gadsimta vidus nepakļāvās Vācu ordeņa mēģinājumiem to iekļaut Livonijas, vēlāk Prūsijas ordeņvalsts sastāvā.
Tomēr 1398. gadā pēc Saliņas līguma noslēgšanas dižkunigaitis Vītauts Dižais noslēdza miera līgumu ar Vācu ordeni, kurā "iznomāja" Žemaitijas fogteju lielmestram.
1409. gadā sākās žemaišu sacelšanās, ko atbalstīja Polijas karalis Jagailis, kas bija formālais iemesls lielmestra Ulriha fon Juningena lēmumam doties karagājienā uz Lietuvu, kas beidzās ar Vācu ordeņa sagrāvi Grīnvaldes kaujā un Žemaitijas fogtejas likvidāciju.