From Wikipedia, the free encyclopedia
Šimpanzes (Pan) ir cilvēkpērtiķu dzimtas (Hominidae) ģints, kurā ir 2 sugas: parastā šimpanze (Pan troglodytes) un bonobo šimpanze (Pan paniscus). Šimpanzes ir vienīgā ģints, kas pieder pie šimpanžu virsģints (Panina) un šimpanžu cilts (Panini). Vēl nesenā pagātnē šimpanžu virsģints tika klasificēta hominīnu ciltī (Hominini) kopā ar cilvēku virsģinti (Hominina).[1] Jaunākajās sistemātikās šimpanžu cilts kopā ar gorillu cilti un hominīnu cilti veido Āfrikas cilvēkpērtiķu apakšdzimtu (Homininae).[2]
| Šimpanzes Pan (Oken, 1816) | |
|---|---|
 Šimpanze (Pan troglodytes) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Primāti (Primates) |
| Virsdzimta | Augstākie šaurdeguna pērtiķi un cilvēks (Hominoidea) |
| Dzimta | Cilvēkpērtiķi un cilvēks (Hominidae) |
| Apakšdzimta | Āfrikas cilvēkpērtiķi un cilvēks (Homininae) |
| Cilts | Šimpanžu cilts (Panini) |
| Virsģints | Šimpanžu virsģints (Panina) |
| Ģints | Šimpanzes (Pan) |
| Izplatība | |
_distribution_map.png) Šimpanžu sugu un pasugu izplatības areāli: ar sarkanu atzīmēts bonobo izplatības areāls, pārējās atzīmētās teritorijas ir parastās šimpanzes izplatības areāls | |
| Iedalījums | |
 Šimpanzes Vikikrātuvē | |
Abas šimpanžu sugas mājo Centrālā Āfrikā, un to izplatības areālu robežšķirtne ir Kongo upe. Bonobo dzīvo uz dienvidiem no upes salīdzinoši nelielā teritorijā Kongo Demokrātiskajā Republikā.[3] Parastās šimpanzes izplatības areāls ir lielāks, un tā savvaļā ir sastopama arī Rietumāfrikā.
2012. gadā pirmo reizi tika publicēti šimpanžu ģenētisko pētījumu rezultāti[4] - bonobo genoms no šimpanzes genoma atšķiras tikai par 0,4%.[5] Abu sugu DNS salīdzinoši ar cilvēka (Homo sapiens) DNS sakrīt par 98%.[6] Pētījumos ir noskaidrojies, ka abas šimpanžu sugas ir tuvāk radniecīgas cilvēkiem, nekā gorillām.[7]
Joprojām visi zinātnieki nav vienisprātis par esošo hominīnu sistemātiku. Ir zinātnieki, kas uzskata, ka šimpanzes ir tik tuvu radniecīgas cilvēkiem, ka klasifikācijas sistēmā šimpanzes un cilvēki būtu jāsistematizē vienā cilvēku ģintī (Homo), toties citi uzskata, ka cilvēks būtu jāklasificē šimpanžu ģintī (Pan). Jebkurā gadījumā, ja sekos klasifikācijas izmaiņas, tās skars arī pārējo izmirušo seno cilvēku klasifikāciju.
Pēc DNS pētījumiem var droši teikt, ka cilvēks no šimpanzēm pilnībā nodalījās pirms 2.5 miljoniem gadu, bet kopīgs priekštecis tiem dzīvoja pirms 7 miljoniem gadu. Toties šimpanze no bonobo nodalījās pirms 2 miljoniem gadu.[8] Salīdzinot abas šimpanžu sugas, bonobo tiek uzskatīts par jaunāku, modernāku sugu, nekā šimpanze, jo bonobo ir slaidākas proporcijas un garāks ķermenis.[9] Tā kā līdz mūsdienām nav izdzīvojusi neviena no seno cilvēku sugām, izņemot saprātīgo cilvēku (Homo sapiens), tad abas šimpanžu sugas ir cilvēka tuvākie mūsdienās dzīvojošie radinieki.
Šimpanžu tēviņi abām sugām ir lielāki nekā mātītes. Lielākā no abām sugām ir parastā šimpanze, kuras tēviņš, stāvot kājās, ir 1—1,7 m augsts[10] un sver 70 kg.[11] Bonobo ir nedaudz īsāks, tievāks un vieglāks, bet tā rokas ir garākas kā šimpanzei. Bonobo tēviņš stāvot kājās, vidēji sasniedz 1,15 m[12] un sver līdz 60 kg.[13] Kopumā šimpanzēm ir raksturīgi, ka rokas ir garākas nekā kājas.
Abas sugas lieto savas garās un spēcīgās rokas, lai rāptos kokos. Uz zemes abas šimpanzes galvenokārt pārvietojas, balstoties uz visām 4 ekstremitātēm, rokas atbalstot pret dūres pirkstu kauliņiem. Šimpanzēm pēdas, salīdzinot ar orangutanu, ir piemērotākas staigāšanai pa zemi, jo tās ir platākas un pirksti īsāki. Abas šimpanžu sugas spēj iet uz 2 kājām, rokās nesot kādu objektu. Bonobo uz divām kājām staigā biežāk nekā parastā šimpanze.
Apmatojums abām sugām ir tumšs, uz sejas, ausīm, pirkstiem, plaukstām un pēdām apmatojums neaug, turklāt šimpanzēm nav astes. Virs acīm ir izceltas, reljefas uzacis, un deguns ir saplacināts. Bonobo seja vienmēr ir tumša, bet šimpanzēm seja var būt gan tumša, gan gaiša, turklāt gaišā seja ir raksturīga visbiežāk jauniem dzīvniekiem.
Anatomiskās atšķirības starp abām sugām ir nelielas, toties bara struktūra un attiecības un seksuālā uzvedība ir ļoti atšķirīga. Abas sugas ir visēdājas, bet bonobo vairāk patērē augļus nekā parastā šimpanze. Toties parastajai šimpanzei ir raksturīgas kopīgas bara medības - baru vada alfa tēviņš, bet medī bēta tēviņi. Baram raksturīgas komplicētas savstarpējās attiecības. Bonobo salīdzinoši ir daudz mierīgāki, bara attiecības relaksētākas, hierarhija nav tik stingra, turklāt barā valda matriarhāta attiecības. Bonobo ir pazīstami ar savu augsti attīstīto seksuālo uzvedību, visus konfliktus bonobo atrisina ar savstarpējo seksu, neatkarīgi no dzimuma.[14]
Šimpanžu cilts (Panini)
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
