Ņūorleānas kauja
From Wikipedia, the free encyclopedia
Ņūorleānas kauja (angļu: Battle of New Orleans) notika 1815. gada 8. janvārī starp Lielbritānijas armiju ģenerālmajora sera Edvarda Pakenema vadībā un Amerikas Savienoto Valstu armiju ģenerālmajora Endrū Džeksona vadībā,[1] aptuveni 8 km uz dienvidaustrumiem no franču kvartāla Ņūorleānas pašreizējā Čalmetas priekšpilsētā Luiziānā.[2]
Ņūorleānas kauja | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Daļa no Britu—amerikāņu kara | |||||||
E. Persija Morana glezna "Ņūorleānas kauja" (1910) | |||||||
| |||||||
Karotāji | |||||||
Amerikas Savienotās Valstis | Apvienotā Karaliste | ||||||
Komandieri un līderi | |||||||
Endrū Džeksons Daniels Patersons Žans Lafits |
Edvards Pakenems† Semjuels Gibss† Džons Kīns | ||||||
Spēks | |||||||
apmēram 5700 | apmēram 8000 | ||||||
Zaudējumi | |||||||
13 nogalināti 39 ievainoti 19 pazuduši vai krituši gūstā Kopā: 71 |
291 nogalināts 1262 ievainoti 484 pazuduši vai krituši gūstā Kopā: 2037 |
Tā bija pēdējā nozīmīgākā Britu—amerikāņu kara kauja 1812. gadā. Amerikāņu karaspēks Endrū Džeksona vadībā sakāva britu armiju. Ģentes līgums, kas izbeidza karu, tika parakstīts 1814. gada 24. decembrī, taču ziņas par mieru Ņūorleānas kaujas dalībniekus sasniedza tikai 1815. gada februārī. Ņūorleānas kauja tiek uzskatīta arī par kampaņas lielāko amerikāņu armijas sauszemes uzvaru.
Neskatoties uz lielo britu skaitlisko pārsvaru, kā arī apmācības un pieredzes ziņā, amerikāņu spēki atsita slikti sagatavoto britu uzbrukumu nedaudz vairāk kā 30 minūtēs. Amerikāņi zaudēja tikai 71 karavīru, bet briti zaudēja vairāk nekā 2000, tostarp komandējošo ģenerālmajoru seru Edvardu Pakenemu un viņa otro komandieri ģenerālmajoru Semjuelu Gibsu.