From Wikipedia, the free encyclopedia
Nierzys pogosts irā Ludzys nūvoda teritoriskais padalīņs Latgolā. Pogosta centrā dora tautys noms, biblioteka, feļčeru punkts i Nierzys pamatškola. Raipolē dora katuoļu bazneica.
Nierzys pogosts | |
---|---|
Nūvods: | Ludzys nūvods |
Centrys: | Nierza |
Pluots: | 92,11 km2 |
Dzeivuotuoju sk. (2010): | 497[1] |
Bīzeiba: | 5.4 dz./km2 |
Viesturiskai Nierzys pogosta teritoreja bejuse Ludzys apleicinī. 1935 godā pogosta pluots beja 112 km² i tymā dzeivova 1405 ļauds.[2] 1945 godā pogostā īstateja Lūrupu, Nierzys, Seiļu, Tymuļu i Skryņu solys padūmi, a pošu pogostu 1949 godā likvidieja. Nu 1949 gods da 1959 godam Nierzys sola bejuse Sīnuojis rajonā, a nu 1959 goda Ludzys rajonā. 1954 godā Nierzai davīnova likvidātū Tymuļu solu, 1971 godā likvidātuos Rgluoju solys sovetu saimisteibys "Nierza" teritoreju, a 1975 godā likvidātū Lūrupu solu.[3] 1990 godā solu reorganizej kai pogostu.[4] 2009 godā kai administrativu teritoreju pogostu daškir Ludzys nūvodam.
Nierzys pogosts tur rūbežu ar:
Nierzys pogostā dzeivoj 497 ļauds, nu jū 76,1% latvīšu, 17,8% krīvu i 2,6% ukraiņu. Lelums pogosta dzeivuotuoju katuoli.
Nierzys pogosta ļauds dzeivoj 39 soluos.[5] Pošu leluos solys - Kušneri, Marlina, Nierza, Raipole, Vonogi.
Pogosta teritoreju škārsoj vaļsteibys zeimebys autoceļš Jākubmīsts-Rēzne-Terehova (A12), taipoš nazcik vītejuos zeimeibys celi.[6] Nierzys pogostu škārsoj dzeļžaceļa lineja Krystapiļs-Sīnuoja, iz kurys vīna staceja "Nierza".
Nierzys pogosta teritoreju apkalpoj vīna posta atdale "Nierza" Nierzys solā (LV-5729).[7]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.