locījums
From Wiktionary, the free dictionary
Remove ads
Tarimas
- TFA: [lùotsîːjums]
Daiktavardis
| Daiktavardžio „locījums“ linksniavimas (1-oji linksniuotė) | ||
|---|---|---|
| Vienaskaita | Daugiskaita | |
| V. | locījums | locījumi |
| K. | locījuma | locījumu |
| N. | locījumam | locījumiem |
| G. | locījumu | locījumus |
| Įn. | locījumu | locījumiem |
| Vt. | locījumā | locījumos |
| Š. | locījums! | locījumi! |
Mažybinė forma: locījumiņš
Etimologija
Iš locīt (būtojo laiko šaknis locīj-) („nusilenkti, sulinkti, lankstyti, linksniuoti“) + -ums. Gramatiniame kontekste, šį terminą pirmą kartą panaudojo J. Neikenas 1850 m.[1]
Nuorodos
- ^ Karulis, Konstantīns (1992), „locīt“, knygoje Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (latvių kalba), Rīga: AVOTS, →ISBN
Remove ads
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
Remove ads