تساكن

Arabic

Root
س ك ن (s k n)
17 terms

Etymology 1.1

Verb

تَسَاكَنَ • (tasākana) VI (non-past يَتَسَاكَنُ (yatasākanu), verbal noun تَسَاكُن (tasākun))

1. to live together
2. to coexist

Conjugation

verbal noun الْمَصْدَر						تَسَاكُن tasākun
active participle اِسْم الْفَاعِل						مُتَسَاكِن mutasākin
passive participle اِسْم الْمَفْعُول						مُتَسَاكَن mutasākan
active voice الْفِعْل الْمَعْلُوم
		singular الْمُفْرَد				dual الْمُثَنَّى			plural الْجَمْع
		1st person الْمُتَكَلِّم	2nd person الْمُخَاطَب	3rd person الْغَائِب		2nd person الْمُخَاطَب	3rd person الْغَائِب		1st person الْمُتَكَلِّم	2nd person الْمُخَاطَب	3rd person الْغَائِب
past (perfect) indicative الْمَاضِي	m	تَسَاكَنْتُ tasākantu	تَسَاكَنْتَ tasākanta	تَسَاكَنَ tasākana		تَسَاكَنْتُمَا tasākantumā	تَسَاكَنَا tasākanā		تَسَاكَنَّا tasākannā	تَسَاكَنْتُمْ tasākantum	تَسَاكَنُوا tasākanū
	f		تَسَاكَنْتِ tasākanti	تَسَاكَنَتْ tasākanat			تَسَاكَنَتَا tasākanatā			تَسَاكَنْتُنَّ tasākantunna	تَسَاكَنَّ tasākanna
non-past (imperfect) indicative الْمُضَارِع الْمَرْفُوع	m	أَتَسَاكَنُ ʔatasākanu	تَتَسَاكَنُ tatasākanu	يَتَسَاكَنُ yatasākanu		تَتَسَاكَنَانِ tatasākanāni	يَتَسَاكَنَانِ yatasākanāni		نَتَسَاكَنُ natasākanu	تَتَسَاكَنُونَ tatasākanūna	يَتَسَاكَنُونَ yatasākanūna
	f		تَتَسَاكَنِينَ tatasākanīna	تَتَسَاكَنُ tatasākanu			تَتَسَاكَنَانِ tatasākanāni			تَتَسَاكَنَّ tatasākanna	يَتَسَاكَنَّ yatasākanna
subjunctive الْمُضَارِع الْمَنْصُوب	m	أَتَسَاكَنَ ʔatasākana	تَتَسَاكَنَ tatasākana	يَتَسَاكَنَ yatasākana		تَتَسَاكَنَا tatasākanā	يَتَسَاكَنَا yatasākanā		نَتَسَاكَنَ natasākana	تَتَسَاكَنُوا tatasākanū	يَتَسَاكَنُوا yatasākanū
	f		تَتَسَاكَنِي tatasākanī	تَتَسَاكَنَ tatasākana			تَتَسَاكَنَا tatasākanā			تَتَسَاكَنَّ tatasākanna	يَتَسَاكَنَّ yatasākanna
jussive الْمُضَارِع الْمَجْزُوم	m	أَتَسَاكَنْ ʔatasākan	تَتَسَاكَنْ tatasākan	يَتَسَاكَنْ yatasākan		تَتَسَاكَنَا tatasākanā	يَتَسَاكَنَا yatasākanā		نَتَسَاكَنْ natasākan	تَتَسَاكَنُوا tatasākanū	يَتَسَاكَنُوا yatasākanū
	f		تَتَسَاكَنِي tatasākanī	تَتَسَاكَنْ tatasākan			تَتَسَاكَنَا tatasākanā			تَتَسَاكَنَّ tatasākanna	يَتَسَاكَنَّ yatasākanna
imperative الْأَمْر	m		تَسَاكَنْ tasākan			تَسَاكَنَا tasākanā				تَسَاكَنُوا tasākanū
	f		تَسَاكَنِي tasākanī							تَسَاكَنَّ tasākanna
passive voice الْفِعْل الْمَجْهُول
		singular الْمُفْرَد				dual الْمُثَنَّى			plural الْجَمْع
		1st person الْمُتَكَلِّم	2nd person الْمُخَاطَب	3rd person الْغَائِب		2nd person الْمُخَاطَب	3rd person الْغَائِب		1st person الْمُتَكَلِّم	2nd person الْمُخَاطَب	3rd person الْغَائِب
past (perfect) indicative الْمَاضِي	m	—	—	تُسُوكِنَ tusūkina		—	—		—	—	—
	f		—	—			—			—	—
non-past (imperfect) indicative الْمُضَارِع الْمَرْفُوع	m	—	—	يُتَسَاكَنُ yutasākanu		—	—		—	—	—
	f		—	—			—			—	—
subjunctive الْمُضَارِع الْمَنْصُوب	m	—	—	يُتَسَاكَنَ yutasākana		—	—		—	—	—
	f		—	—			—			—	—
jussive الْمُضَارِع الْمَجْزُوم	m	—	—	يُتَسَاكَنْ yutasākan		—	—		—	—	—
	f		—	—			—			—	—

    Conjugation of تَسَاكَنَ (VI, sound, impersonal passive (?), verbal noun تَسَاكُن)

Etymology 1.2

Verb

تساكن (form III)

1. تُسَاكِنُ (tusākinu) /tu.saː.ki.nu/: inflection of سَاكَنَ (sākana):
   1. second-person masculine singular non-past active indicative
   2. third-person feminine singular non-past active indicative
2. تُسَاكِنَّ (tusākinna) /tu.saː.kin.na/: second-person feminine plural non-past active indicative/subjunctive/jussive of سَاكَنَ (sākana)
3. تُسَاكَنُ (tusākanu) /tu.saː.ka.nu/: inflection of سَاكَنَ (sākana):
   1. second-person masculine singular non-past passive indicative
   2. third-person feminine singular non-past passive indicative
4. تُسَاكَنَّ (tusākanna) /tu.saː.kan.na/: second-person feminine plural non-past passive indicative/subjunctive/jussive of سَاكَنَ (sākana)
5. تُسَاكِنَ (tusākina) /tu.saː.ki.na/: inflection of سَاكَنَ (sākana):
   1. second-person masculine singular non-past active subjunctive
   2. third-person feminine singular non-past active subjunctive
6. تُسَاكَنَ (tusākana) /tu.saː.ka.na/: inflection of سَاكَنَ (sākana):
   1. second-person masculine singular non-past passive subjunctive
   2. third-person feminine singular non-past passive subjunctive
7. تُسَاكِنْ (tusākin) /tu.saː.kin/: inflection of سَاكَنَ (sākana):
   1. second-person masculine singular non-past active jussive
   2. third-person feminine singular non-past active jussive
8. تُسَاكَنْ (tusākan) /tu.saː.kan/: inflection of سَاكَنَ (sākana):
   1. second-person masculine singular non-past passive jussive
   2. third-person feminine singular non-past passive jussive