vietniekvārds

Latvian

Latvian Wikipedia has an article on:

vietniekvārds

Wikipedia ^lv

Alternative forms

• (obsolete form) vietnieku vārds

Etymology

From vietnieks (“replacement”) +‎ vārds (“word”). A neologism coined by Juris Neikens as vietnieku vārds in 1850. The compound form originated and found wide acceptance in the 1930s.^[1]

Pronunciation

• Audio:

  (file)

Noun

vietniekvārds m (1st declension)

1. (grammar) pronoun (a word used to refer anaphorically to a noun or noun phrase)

   vietniekvārdu locīšana ― pronoun inflection

   nenoteiktie vietniekvārdi ― indefinite pronouns

   jautājamie vietniekvārdi ― interrogative pronouns

   norādāmie vietniekvārdi ― demonstrative pronouns

   personas vietniekvārds ― person pronoun

   piederības vietniekvārds ― possessive pronoun

   attieksmes, relatīvais vietniekvārds ― relative pronoun

   vietniekvārdi pieder pie tām vārdu šķirām, kas ir aktīvas dažāda tipa tekstu veidošanas procesā ― pronouns belong to those word classes which are active in different types of text-making processes

Declension

	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative (nominatīvs)	vietniekvārds	vietniekvārdi
genitive (ģenitīvs)	vietniekvārda	vietniekvārdu
dative (datīvs)	vietniekvārdam	vietniekvārdiem
accusative (akuzatīvs)	vietniekvārdu	vietniekvārdus
instrumental (instrumentālis)	vietniekvārdu	vietniekvārdiem
locative (lokatīvs)	vietniekvārdā	vietniekvārdos
vocative (vokatīvs)	vietniekvārd	vietniekvārdi

Declension of vietniekvārds (1st declension)

Synonyms

• pronomens

See also

(parts of speech) runas daļas; īpašības vārds / adjektīvs, apstākļa vārds / adverbs, artikuls, saiklis / konjunkcija, izsauksmes vārds / interjekcija, lietvārds / substantīvs, skaitļa vārds / numerālis, partikula, prievārds / prepozīcija, vietniekvārds / pronomens, darbības vārds / verbs ^{(Category: lv:Parts of speech)}

References

1. Karulis, Konstantīns (1992) “vieta”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca‎ (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN