salivo

See also: salivó and salivò

Catalan

Pronunciation

• IPA^(key): (Central) [səˈli.βu]
• IPA^(key): (Balearic) [səˈli.vo]
• IPA^(key): (Valencia) [saˈli.vo]

Verb

salivo

1. first-person singular present indicative of salivar

Esperanto

Esperanto Wikipedia has an article on:

salivo

Wikipedia ^eo

Etymology

From Latin salīva.

Pronunciation

• IPA^(key): [saˈlivo]
• Rhymes: -ivo
• Hyphenation: sa‧li‧vo

Noun

salivo (accusative singular salivon, plural salivoj, accusative plural salivojn)

1. saliva, spittle

Italian

Verb

salivo

1. first-person singular imperfect indicative of salire
2. first-person singular present indicative of salivare

Anagrams

• lisavo, svolai

Latin

Etymology

From salīva (“spittle, saliva”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /saˈliː.u̯oː/, [s̠äˈlʲiːu̯oː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /saˈli.vo/, [säˈliːvo]

Verb

salīvō (present infinitive salīvāre, supine salīvātum); first conjugation, no perfect stem

1. to spit out, discharge
2. to salivate; to cure by means of salivation

Conjugation

• First conjugation, but with no perfect conjugation.

indicative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	salīvō		salīvās		salīvat		salīvāmus		salīvātis		salīvant
	imperfect	salīvābam		salīvābās		salīvābat		salīvābāmus		salīvābātis		salīvābant
	future	salīvābō		salīvābis		salīvābit		salīvābimus		salīvābitis		salīvābunt
passive	present	salīvor		salīvāris, salīvāre		salīvātur		salīvāmur		salīvāminī		salīvantur
	imperfect	salīvābar		salīvābāris, salīvābāre		salīvābātur		salīvābāmur		salīvābāminī		salīvābantur
	future	salīvābor		salīvāberis, salīvābere		salīvābitur		salīvābimur		salīvābiminī		salīvābuntur
	perfect	salīvātus + present active indicative of sum
	pluperfect	salīvātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	salīvātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	salīvem		salīvēs		salīvet		salīvēmus		salīvētis		salīvent
	imperfect	salīvārem		salīvārēs		salīvāret		salīvārēmus		salīvārētis		salīvārent
passive	present	salīver		salīvēris, salīvēre		salīvētur		salīvēmur		salīvēminī		salīventur
	imperfect	salīvārer		salīvārēris, salīvārēre		salīvārētur		salīvārēmur		salīvārēminī		salīvārentur
	perfect	salīvātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	salīvātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	—		salīvā		—		—		salīvāte		—
	future	—		salīvātō		salīvātō		—		salīvātōte		salīvantō
passive	present	—		salīvāre		—		—		salīvāminī		—
	future	—		salīvātor		salīvātor		—		—		salīvantor
non-finite forms		infinitive						participle
		active			passive			active			passive
present		salīvāre			salīvārī			salīvāns			—
future		salīvātūrum esse			salīvātum īrī			salīvātūrus			salīvandus
perfect		—			salīvātum esse			—			salīvātus
future perfect		—			salīvātum fore			—			—
perfect potential		salīvātūrum fuisse			—			—			—
verbal nouns		gerund								supine
		genitive		dative		accusative		ablative		accusative		ablative
		salīvandī		salīvandō		salīvandum		salīvandō		salīvātum		salīvātū

   Conjugation of salīvō (first conjugation, no perfect stem)

Derived terms

• salīvātiō
• salīvātum

Related terms

• salīva
• salīvārius
• salīvōsus

Descendants

• Catalan: salivar
• French: saliver
• Galician: seivar, salivar
• Italian: salivare
• Portuguese: salivar
• Spanish: salivar

References

• “salivo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• salivo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Portuguese

Verb

salivo

1. first-person singular present indicative of salivar

Spanish

Pronunciation

• IPA^(key): /saˈlibo/ [saˈli.β̞o]
• Rhymes: -ibo
• Syllabification: sa‧li‧vo

Verb

salivo

1. first-person singular present indicative of salivar