leþa

Old Swedish

Etymology

From Old Norse leiða, from Proto-Germanic *laidijaną.

Verb

lēþa

1. to lead
2. to transport

Conjugation

Conjugation of lēþa (weak)

	present				past
infinitive	lēþa				—
participle	lēþandi, lēþande				lēdder
active voice	indicative	subjunctive	imperative		indicative	subjunctive
iæk	lēþir	lēþi, lēþe	—		lēddi, lēdde	lēddi, lēdde
þū	lēþir	lēþi, lēþe	lēþ		lēddi, lēdde	lēddi, lēdde
han	lēþir	lēþi, lēþe	—		lēddi, lēdde	lēddi, lēdde
vīr	lēþum, lēþom	lēþum, lēþom	lēþum, lēþom		lēddum, lēddom	lēddum, lēddom
īr	lēþin	lēþin	lēþin		lēddin	lēddin
þēr	lēþa	lēþin	—		lēddu, lēddo	lēddin
mediopassive voice	indicative	subjunctive	imperative		indicative	subjunctive
iæk	lēþis	lēþis, lēþes	—		lēddis, lēddes	lēddis, lēddes
þū	lēþis	lēþis, lēþes	—		lēddis, lēddes	lēddis, lēddes
han	lēþis	lēþis, lēþes	—		lēddis, lēddes	lēddis, lēddes
vīr	lēþums, lēþoms	lēþums, lēþoms	—		lēddums, lēddoms	lēddums, lēddoms
īr	lēþins	lēþins	—		lēddins	lēddins
þēr	lēþas	lēþins	—		lēddus, lēddos	lēddins

Descendants

• Swedish: leda